kad apnicis dzīves pozitīvisms, tad dodos tumšajos meklējumos caur savu dvēseli uz jauko haosu...
kad naktī staigājot pa mežu tu jūties tik ērti, un tu runā ar mēnesi...
kad gribās tiešām izjust visu...
p.s. retu reizi atradu mūziku kas mani aizkustina. ieslēdz un klausies. https://www.youtube.com/watch?v=GMlUBM-TpeA
pastaigājos, jo mājās nevaru aizmigt, kāds rausta, kaut kas neredzams, bet mežā tik mierīgi ka var atpūsties labāk nekā gulēt.
vai tad mans iepriekšējais komentārs nepaskaidroja kāpēc tā daru?
mežā ir tumšs, acis nenogurst, nav cilvēku, var justies brīvi, vienīgā huiņa no mājām uz mežu ir ko iet, un tā platība arī ir izstaigājama, bet toties var ložņāt pa visurieni. protams klausos arī mūziku, un ja gadās pamanīt kādu meža garu tad pasveicinu. es vienkārši nesaprotu kas tur tāds traks? labākais laiks ir no 00.00-3.00, bet var arī līdz sešiem.
music's boring tho 
