KO JŪS ĒDAT PUSDIENĀS
Govis neskatoties uz to izmēru, ir labsirdīgi un miermīlīgi dzīvnieki. Tās ir ziņkārīgas, atjautīgas būtnes, zināmas arī ar visai iespaidīgu attālumu veikšanu, bēgot no kautuvēm. Šie ļoti sabiedriskie dzīvnieki labprāt pavada laiku kopā un veido sarežģītas attiecību shēmas.
Govīm patīk risināt problēmas un sadarboties. Tām ir laba atmiņa un tās spēj mācīties viena no otras - kā cilvēki.
Govis ar saviem bērniem vieno stipras mātišķās jūtas - piena un gaļas fermās to kliedzienus pēc nošķirtajiem pēcnācējiem var dzirdēt dienām ilgi.
--- --- ------ --- ------ --- ------ --- ------ --- ---
Amerikā vien katru gadu piena un gaļas dēļ cieš un mirst vairāk kā 41 miljons govju.
Mazus teliņus dedzina ar nokaitētu dzelzi (populārs raganu spīdzināšanas paveids viduslaikos), sēklinieki tiek arī burtiski izrauti (ko dēvē pieklājīgākā vārdā - kastrācija), ragus vienkārši nozāģē (iedomājieties zobu urbšanu - un palieliniet n-tās reizes) un piededzina (piekausē). Bez jebkādiem atsāpinātājiem.
Kad pārblīvētajās fermās teliņš ir izaudzis pietiekami liels, to nosūta uz milzīgiem, netīriem angāriem, lai piebarotu ar taukainu, nepiemērotu barību (palielina dzīvsvaru, lai ir lielāka jēga nokaut), vai arī pārvieto uz piena fermām, kur to vairākas reizes atšķirs no saviem bērniem, līdz govs ķermenis vairs "neatmaksājas", un to nosūta uz kautuvi.
Pieņemot, ka vidējais spoku lietotājs pārāk ilgi uzmanību nevēlas sasprindzināt, kā arī neesot drošai, ka kādam te reāli arī šis interesē, tālāk un sīkāk tagad netulkošu.
Bildes ir smukās, nevis no fermām un kautuvēm, jo esmu jaukā noskaņojumā. Jā. :)
