local-stats-pixel fb-conv-api

Tirdzniecības vietas Padomju Savienībā39

565 1

Šoreiz par tirdzniecības vietām Padomju savienībā. It kā nebija pieejams tik plašs preču klāsts, bet tomēr nevarēja sūdzēties, salīdzinoši tiem laikiem.

565 1 39 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 39

0/2000

Konservos nebija tikai šprotes. Bija menca tomātu mērcē, skumbrija tomātu mērcē, zivis eļļā [neatceros, kādas, mēs zivis eļļā nepirkām], Tūristu brokastis un diezgan daudz visa kā. 

Bija svaigas zivis, protams, ne laši, bet bija tālo ziemeļu jūru zivis - izcili garšīgas. Tagad ir Vjetnamas piesārņoto ūdeņu pangasijas. Pirku malto gaļu. Jā, bija rindas pēc gandrīz visa, daudz ko pārdeva dozētās devās - pa gabalam vai kilogramam uz deguna. Kam bija bērni, stāvēja rindās ar visiem bērniem. Kam nebija, mēdza aizņemties kaimiņu bērnus. emotion

Lielākais tukšums vitrīnās bija Krievijā. To, ko te pārpublicē tolaik nedzīvojušie, es Latvijā neesmu redzējusi - un nedzīvoju Rīgā. 

Ja godīgi, dzive bija daudz paredzamāka un mierīgāka. Neviens tevi neizsviedīs no saņemtā dzīvokļa - kolhozniekiem deva, darba pirmrindniekiem, pārējiem nācās pastāvēt rindās gadiem, bet nebija neiespējams. Lauku pilsētās - diezgan brīvi. Toties īres maksa nebija liela, ūdens - bezmaksas, par elektrību, telefonu un apkuri - kapeikas, salīdzinot ar algu. Neviens neizsviedīs no darba, par n-to virsstundu nestrādāšanu vai bieži slimojoša bērna vākšanu. Darbavietu nodrošinātas pionieru nometnes vasarā - mēnesis Jūrmalā. Tagad cik maksā mēneša nometne bērnam, zināt? Nedēļas nometne ir gandrīz minimālās algas apmērā. 

Mēs, sīkie, 10 gadīgi knariņi piestrādājām vasarā blakus ciematā. No rīta aizveda ar autobusu, bet mums kā sīkajiem darba diena tikai līdz pusdienlaikam. Atpakaļ stopējām, ja satiksmes autobuss ilgi jāgaida, vienmēr kāds aizveda, bieži - fūres. Saspraucāmies kabīnē četri vai pieci, ja izskatījās, ka priekšā autoinspekcija, tad divi notupās, lai nerēgojas liekas galvas. Cilvēcīgi. Tagad pamēģini aizvest kādu bērnu, ja tev nav sertificēta sēdeklīša. Paņemsi aizvest ceļmalā stāvošu bērnu, tevi pa tiesām par pedofiliju izvazās.

Jauno tehniķu stacijā dažādi pulciņi un nodarbības par velti, spēj tikai izvēlēties. Puikas ar kartingiem brauca, laboja, remontēja. Tagad painteresējos par to pašu - bez 100-150 eur mēnesī nekas nenotiek, plus vēl papildu izdevumi par visu ko.

Toties tagad pie pilnām vitrīnām ar tukšu kabatu, dzīve tikai pēc vadlīnijām. Ja ļaunajos padomju laikos feldšeris ar gadu desmitu pieredzi un intuīciju palīdzēja visiem ciema iedzīvotājiem, tad tagad klāt neķersies, jo "vadlīnijas neļauj", lai brauc uz Rīgu vai mirst nost. Toreiz tikai ar mugursomu plecos varēja izbraukāt no polārā loka līdz tuksnesim. Tagad pamēģini kaut kur aizbraukt tā vienkārši. 

Aiz vadlīnijām un kapitālisma no cilvēcības vairs nav ne smakas. 

27 4 atbildēt
Interesants raksts... es pēc raksta lasīšanas sāku par sevi domāt. Leduskapī 3 veida desa, 2 veida siers , tomāti, gurķi. Divi veida alus , piens , gaļa un viss viss pārējais. Viņiem toreiz ar to nieciņu kas bija pietika,bet ja iedotu padzīvot šo laiku uz nedēļu un tad atkal atsviestu PSRS- badā nomirtu emotion
18 1 atbildēt

19. Viens gabals tās desas bija vienam pircējam. Vectēvs ņēma līdz mūs ar brāļiem, un tad mēs četratā stāvējām katrs savā rindā tagadējā "Galerijā Centrs", kur PSRS laikos bija liels desu veikals. Un, kad kādam pienāca rinda, pārējie skrēja pie viņa. Un tā mēs gādājām pārtiku visai ģimenei. Rindas bija šausmīgi garas, un tajās stāvēka pusotru stundu. 

Vēl bija gaļas veikals Barona ielā, tur bija tikai divas rindas un kompānijā stāvēšana bija jautrāka, nekā unītī, kur katrs stāvēja vienā no četrām desu rindām.

13 0 atbildēt

Kur ir vistas ar veselām zilām kājām....mana bērnības trauma emotion 

9 0 atbildēt

Anice visu pareizi uzrakstīja. 

PSRS protams nebija ideāls modelis, bet bija arī savi bonusi salīdzinot ar mūsdienām. Badā neviens (vismaz Latvijā) toč nemira. Jā, gadījās, ka rindās bija jāstāv un jāizskrien pa n-tajiem veikaliem, lai vispār atrastu vajadzīgo, bet cilvēki bija draudzīgāki/atvērtāki (es nerunāju par brīdi, kad stāvēja rindās, vai kad nācās apmeklēt kādu valsts iestādi, bet par sadzīvi), jo nebija jau kā tagad, kad katrs par sevi un sabiedrība dzīvo pēc vilku likumiem. 

9 1 atbildēt
9. Zaptes nebija daudz emotion Pilni pagrabi bija. Pat maskaviešiem bija. Jo gandrīz katram ir dāča, kur audzēja ko vajag. 6. Konserviem mērces nebija emotion jā bet toties tā pati viena bija laba. Vai pat tomātu mērcē. Šodien īsti ēst nevar. Kad reiz tā bijām delikatese....
7 0 atbildēt

Man PSRS laiki asociējas ar sauso tualeti dzīvoklī un atejas bedri sētā un pēc tās izsūkšanas smirdēja viss dzīvoklis… atceros ar mammas sejas izteiksmi, kad pēc iesnieguma lai uzņem dzīvokļa rindā, atnāca atteikums, ka mums dzīvojamā platība ir nodrošināta. Mana padsmitgadnieka laime, kad veikalā uzgāju GoldStar kasetes 9rub. gab. un citā reizē foto filmiņas 64nieces.

7 0 atbildēt
Pie mūsu algām arī vairāk. Ja kārtīgs tv maksā 1000 un vidējā alga mums cik? 500?
6 0 atbildēt
Un vēl par krāšanu! Kādreiz opus gaidīja 5 gadus un dabūja mašīnu. Šodien viņš vīrs mašīnu nevar ne sagaidīt ne nopirkt.
7 1 atbildēt

Zaptes veikalos nepārdeva!Tās vārija paši. Veikalos šad tad varēja nopirkt kādu sūdīgu džemu,kas tā kā mazliet līdzinājās ievārījumam...

6 0 atbildēt

Mūsu Kolhozs eksportēja kartupeļu cieti un tāpēc mūsu ciema iedzīvotāji tika pie rietumvalstu precēm, tikām pie MONTANAs treniņtērpiem džinsiem un Super šampūniem, paretam gadījās mans nepiepildītais sapnis

5 0 atbildēt

Var redzet izmisumu- rudens  vai ziemas apgerba, bet perk saldejumu.

4 0 atbildēt

konservi bija, nebija tik traki, un neba jau tikai zivis..   

Mēbēlu veikals - tikai tā drīzāk bija izstāžu zāle, jo kad noskatiji savu dīvānu, tād pierakstijies rindā.. un pēc pāris mēnešiem varēji dabūt..

4 0 atbildēt

Jā, diezgan murgaini bija ar tiem pirkumiem. Labākās mantas vienmēr bija dabūjamas tikai "zem letes" vai ja paveicās uztrāpīt, kad kāroto preci izmeta pārdošanā. Tā tika izķerta zibenīgi.

Īsi pirms padomijas sabrukuma parādījās šis tas labāks, nekā bijām raduši redzēt plauktos - visādi VDR un Ungārijas labumi. Tomēr tad, kad maskavā padomiju nolēma klapēt ciet, tad gan sākās jautrība. Esmu piedzīvojis pat laikus, kad stāvējām kilometrīgās rindās pēc benzīna, un metrus 400 pirms benzīntanka benžuks, maita, vienkārši izbeidzās, nācas moskvičušku stumt stumšus, turklāt pēdējos apmēram 150 metrus pret uzkalniņu. Kad nonācām līdz Miera ielas benzīntankam, čikse aiztaisīja vārtus ciet un pateica, ka benžu vairs nepārdošot, lai braucot prom. emotion Mēs tā pavisam nevainīgi apjautājāmies vai viņa nevarētu palīdzēt mums to mašīnu fiksi aizstumt līdz Pārdaugavai. emotion Viss, par laimi, toreiz beidzās labi.

2 0 atbildēt

Tāda sajūta ka autoram nav ne mazākās sajēgas par tiem laikiem un dzīves stilu.

2 1 atbildēt

1966. gadā nebija taloni!!!

1 0 atbildēt