Kad pāris mēnešus nav būts Zvejniekciema pusē un laika progozi sola bez nokrišņiem, ir īstā diena, kad var aizbraukt un paskatīties, vai ir kādas pārmaiņas ienesis šīs ziemas bargais sals. Dodamies ceļā ap pusdienlaiku, jo tad sailīte mīnusgrādus jau atsildījusi.
Ceļš ir pilnīgi sauss un teicams braukšanai.
Ādažos paskrienam garām jaunai degvielas uzpildes stacijai. Tādu te pirms dažiem mēnešiem vēl nemanīju.
Esam jau pie jūras Koklītēs. Pludmalē guļ ievēribas cienīgs koka bluķis.
Izrādās, ka jūra aizsalusi tikai šaurā joslā pie krasta. Skats Igaunijas virzienā.
Ledus saplaisājis un staigāšanasi neko drošs nav.
Skats Rīgas virzienā.
Lejā pludmalē svilina ziemeļu vējš, ko augšā stāvvietā nemaz nejuta.
Papriecājamies par nelielo ledu piekrastē un dodamies prom.
Sveika, jūriņa, līdz nākamreizei, kad nepūtīs ziemelītis!
Iegriežamies vēl dārzā, Arī tur viss kārtībā - jumti nav noplēsti, nevienu koku vētra nav šogad nolauzusi.
Atpakaļceļā Adažos uznāk neliels sniegputenis, tālumā neko neredz. Arī tas ātri pazūd kā nebijis un varam mierīgi turpināt ceļu uz mājām. Piemiņai no brauciena palika tikai šīs dažas bildes.
Četri Ādažu lielveikali arī ir no tās pašas alkatības sērijas!10.Bet Ādažu mazais sniegputenis man šodien sasildīja sirsniņu!
Smuki!
Nu man jau patika 
