Kad saule silda vaigus, bet aukstums vel kniebj pirkstu galos..
Krīt sniega pārslas skropstās un ķeras matos, pūš vējšs, bet zem kājām - peļķes pārklātas ar ledus plīvuru.
".. Un aiziet. Pāri viņam gaiss
Vēl dūc kā liela vara stīga.
Viņš aiziet. Ēnās sadrūp klajs
Un kļūst gar ceļu dziļš un līgans. "
