Kā no "dzīvei nav jēgas" tu dabon ārā "nevajag domāt tikai par sevi". Ja mana dzīve ir bezvērtīga priekš manis, tad sanāk, ka apkārtējo dzīvēm, no mana skata punkta, vispār nav nozīmes un man par tām nevajadzētu uztraukties. Un ja tā, tad šis raksts ir gabals no kādas bezvērtīgas, nekam nederīgas un visā visumā nejēdzīgas būtnes domām. Domas salīdzinājumā ar pašu būtni ir kā Zeme pret Milky Way galaktiku. Sanāk, ka tu (bezvērtīga būtne, kurai nav jēgas) no manis (bezvērtīgas būtnes, kurai nav jēgas) prasi + jeb pozitīvu vērtējumu, par savu nevērtīgo izpausmi .
Tagad sāku domāt, kas ir bezvērtīgāks, mans vērtējums vai tavs raksts. Ņemot vērā to, ka mūsu dzīvēm nav jēgas un to, ka šādā gadījumā apkārtējo dzīvēm ir vēl mazāka jēga sanāk tā - man mans vērtējums ir svarīgāks par tavu rakstu, bet tev tavs raksts ir svarīgāks, kā 1000 mani vērtējumi. Tas ir ne tikai mani, bet arī apkārtējo bezjēdzīgo būtņu vērtējumi.
Tagad man rodas jautājums. Kā pēc 4h ilgām eksistenciālām pārdomām, kurās tu saproti, ka nekam ko mēs darām un mūsu dzīvēm nav jēgas, tu iedomājies uzrakstīt rakstu par to un ievieto to publiskai apskatei internetā ( vienīgajā jēdzīgajā lietā visā Visumā) un rakstu tu nobeidz ar teikumu "Un ja vēl neesi nospiedis to +, tad izdari to tagad!" ?