Visos citos pārdzīvojumos var jautāt: kādēļ, kāpēc? Kāda tam jēga? Vienīgi mīlot, cilvēks nejautā. Mēs dzīvojam cilvēkā, ko mīlam, un tik daudz, cik viņu mīlam. Tikai tas, kas mīl, apzinās, kādas bagātības sevī nes. Mīlētājs mīlamā būtnē aizdedzina gaismu: pēkšņi visi dārgumi, arī tumšākās slēptuvēs, top dzīvi un redzami. Kas nekad nav mīlējis, dzīvo mūžīgā naktī. Kas mīl, valda bez varmācības un kalpo bez verdzības. Labāk ar vismīļo ellē nekā bez viņa paradīzē. Ja man pie paradīzes vārtiem paziņotu, ka es tur nesastapšu sirdij visdārgākos, es paradīzes vārtiem pagrieztu muguru. Ar vismīļo cilvēku arī ellē ieplūst gaisma. /Zenta Mauriņa/
Jauku rītu un burvīgu vakaru!
