ZIEMASSVĒTKU versija (ar mandarīniem)!
Atceries pasaku par trim sivēntiņiem un lielo, ļauno vilku? Jā? Nē? Laiks atsaukt atmiņā. Šoreiz - ar bildēm.
ZIEMASSVĒTKU versija (ar mandarīniem)!
Atceries pasaku par trim sivēntiņiem un lielo, ļauno vilku? Jā? Nē? Laiks atsaukt atmiņā. Šoreiz - ar bildēm.
Reiz dzīvoja trīs sivēntiņi. Tā kā tuvojas ziema un kļuva aukstāks, viņi nolēma celt māju.
Nifs-nifs bija slinkākais no sivēntiņiem un nolēma lieki nepūlēties, tāpēc uzcēla sev salmu mājiņu.
Ne no kurienes parādījās lielais, ļaunais vilks. Viņš bija izsalcis. Nifs-nifs aši iemuka savā salmu mājiņā, lai paslēptos no vilka. Vilks ievilka gaisu un pūta. Un pūta.
Un aizpūta Nif-nifa salmu mājiņu pa gaisu.
Nafs-nafs bija vidējais brālis. Viņš, baidoties no ziemas, bija nolēmis uzcelt koka mājiņu.
Nifs-nifs dauzījās pie brāļa durvīm, kamēr tas viņu ielaida iekšā. ''Vilks nāk! Vilks nāk! Laid mani iekšā!''
Nafs-nafs brāli ielaida, aizbultēja durvis un gaidīja ierodamies vilku. Ilgi nebija jāgaida.
Drīz pēc tam aiz durvīm parādījās vilks. Viņš atkal ievilka gaisu un pūta. Pūta vēlreiz. Vēl un vēl.
Līdz arī koka namiņš aizlidoja pa gaisu, un brālīši palika bez mājas.
Trešais brālis Nufs-nufs bija pacenties visvairāk - viņš bija uzcēlis mājiņu no akmens.
Abi brāļi nu metās skriet pie Nuf-nufa, lai paslēptos viņa mājiņā.
''Vilks nāk, vilks nāk! Laid mūs iekšā!''
Nufs-nufs abus ielaida un visi nu gaidīja ierodamies vilku.
Drīz vien jau vilks bija klāt, priecādamies, ka nu dabūs veselus trīs sivēntiņus.
Viņš ievilka gaisu...
vilks pūta tik ilgi un stipri ka "izpūta" visu iepriekšējā dienā sarītās ripas un sēnes un saprata ka nekādu 3 sivēntiņu nemaz nav bijis.
Laba pasaciņa, gaidīšu turpinājumus, piemēram jau minēto sarkangalvīti, vai par kazlēniem..Par rakstu +
Šitam spraigā sižeta bojevikam takš ir vēl turpinājus, ja pareizi atminos. Kaut kas sakarā ar ļaunprātīgu dūmvada izmantošanu.
Tu varētu improvizēt, tā lai nobeigumā sivēni tiktu pie termiski apstrādātas vilka gaļas uz Z-svētku galda.
Mans variants šīs pasakas nobeigumam.
Un vēlreiz pūta gaisu vilks, cik vien tā plaušas spēja,
Nuf-nufa akmens mājiņu tas šoreiz nopūst nevarēja.
Tad gaudojot un māti piesaucot, vilks projām skrēja,
Par vilka kaunu sev, ka sivēntiņus dabūt nemācēja.
Bet jaukos brāļus sivēntiņus pārņem prieks un laime,
Tie jauš, ka pasaku par viņiem rakstīs spoku saime.
Tie nezin vēl , ka izauguši varbūt būs jau gaļas cūkas,
Ko nokaus vilki- cilvēki, ko kulturāli likt aiz lūpas.