local-stats-pixel fb-conv-api

Pamesta vieta 26: slimnīca4

74 0

No kāda cilvēka, kas tur bijis, stāstītā:

''Uz aukstās morga sienas tumsā padziļinājumā mēs atradām teicienu, tik tikko salasāmu caur laika zobu un dubļiem: ''“Let conversation cease. Let laughter flee. This is the place where death delights to help the living.“

Caur īpašuma lavandas aizkaru viļņiem, caur sasista stikla robainajām malām, kas reiz bija vienoti lielā loga rāmī, ienāk vējš. Aiz vestibila neviens nav iekšā. Gaiteņos atbalsojas skaņas no nekurienes.

Tā ir Pilgrimas valsts slimnīca Garajā salā, Ņujorkā, kas kādreiz bija viena no lielākajām psihiatriskajām slimnīcām uz zemeslodes, ar maksimālo iespējamo pacientu skaitu gandrīz 14 000. Tagad tā ir nedaudz vairāk kā salausta ēku kolekcija. Neskatoties uz to tajā joprojām var atrast daudzas sen neizmantotas iekārtas. Modernās medecīnas un pārņemošās dabas sagrauta. Masīvie ķieģeļu līķi kalp par atgādinājumu par medicīnas tumšajiem laikiem. Tāpat kā tik daudziem pacientiem, kuri pārvietojās pa tagad jau tukšajiem koridoriem. Šīm ēkām bija doti numuri, kas kalpoja kā to vārdi. No visiem šiem numuriem neviens neglabā tik tumšu un traģisku pagātni, kā no ārpuses vien drūmā celtne ar numuru 23. Tas bija šeit, uz augšējā stāvā, operācijas zālē, kur var redzēt pāri visam ēku kompleksam, notika lobotomijas process, kurā gar acss ābolu tika iedurts (iedzīts ar āmuru) stienis ar kura palīdzību atdalīja nervus, kas savieno pieres daivu uz pārējo smadzeņu daļu.

Šī iestāde mainījusi dzīves vairāk kā 1500 pacientiem laikā no 40 līdz 50 gadiem. Operāciju zāle kopš tā laika ir attīrīta pateicoties cīnītājiem pret to un drūmā atmosfēra mazinājusies pateicoties gadiem, kopš to vairs nezimanto. Tās nedzīvās un nomelnējušās sienas piepilda operācijas zāli ar lietusūdeni, kurš nāk caur bojāto jumtu. Aizmiglote logi rada spoguļattēla efektu, atspoguļojot slapjo grīdas virsmu, kas pa laikam tiek traucēts ar maziem ūdens pilieniem no pilošajām griestu sijām. Tas ir gluži tā it kā šī vieta beidzot pieņēmusi savu patieso formu pēc daudziem gadiem kas pagājuši, kopš tā izmantota. Kamēr tā darbojas tā bija negantība staprp medecīnisko zinātni un cilvēka dabu. Caur laika nebeidzamo spēku vieta beidzot atspoguļo savu patieso būtību.

Pilngrimas slimnīcas celtniecība sākās 1929. gadā, galvenokārt dēļ pilsētas patversmes pārslogotību. Tās dizains bija "saimniecības kolonija" - iestāde, kas balstīta uz dzīves un darba ideāliem atvērtā telpā, kas toreiz bija lauki Garajā salā. Pacienti tika izmantoti lauksaimniecības kutūru un zemes apstrādāšanai kā daļai no to ārstēšanas procesa. Slimnīca tika atvērta 1931. gadā uz aptuveni 1000 akriem zemes. Pilgrimā bija pašu spēkstacija, pasta ēka, policijas iecirknis, ugunsdzēsības dienests, kapsētas, ūdens ieguves avoti un mājokļi apkārtējajiem ārstiem un administratīvajam personālam. Lielākā daļa no ēkām bija savienoti ar sarežģītas sistēmas tuneļiem un gaiteņiem. Līdz ar populāciajs palielināšanos, Pilgrimas apkārtne izpletās. Galu galā masveida īpašums sasniedza četru atsevišķos pagastu apkārtni - Babylon, Huntington, Islip un Smithtown. 1952. gadā pāris ēkas tika izmantotas Kara departamenta vajadzībām un palīdzot ievainotajiem karavīriem. Pēc kara cilvēku skaits Pilgrimas valsts slimnīcā atkal pieauga un sasniedza savu augstāko punktu - gandrīz 18 000 iedzīvotāju, 13 875 no viņiem pacientu, un apmēram 4000 darbiniekiem. Šis masveida iedzīvotāju skaits vēstija par saimniecības koncepcijas beigām un tā pārvērtās par ''mūscienu medicīnas'' praksi, sevī ietverot ārstēšanu ar elektrošoku un iepriekš minēto lobotomiju. Pat visneaktīvākajos lobotomijas izmantošanas gados, prakse tika uzskatīta par ļot istrīdīgu. Dažos dokumentētos gadījumos, parasti ar pacientiem bija smagi, varmācīgi un neparasti. Procedūrām bijis ''nomierinošs efekts'', padarot pacientus "klusākuss". Tomēr vairākumā gadījumos procedūras paņēma pašas personas, kas saņēma ārstēšanu būtību, dodot vēl vairāk necilvēcības efektu. Protams, ja mēs skatāmies atpakaļ ar paaudžu medicīnas attīstība starp mums un viņiem, mēs redzam šo praksi kā primitīvas formas un tās barbarisko koncepciju, bet iedomājoties sevi ārstu vietā šajā laikā, paveras pavisam cits stāsts. Jūs varētu redzēt tūkstošiem cilvēku nespēju atturēt sevi no kaitējuma nodarīšanas sev un citiem. Jūs meklētu atbildes medicīnā, kura paver tikai neizpratni un nespēju izārstēt to stāvokli. Jūs dzirdētu lobotomiju kā vienkāršu darbību, kam piemīt spēja nomierināt tos, kuriem tas nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem. Metode jums šķistu kā atrisinājums, gandrīz kā brīnums no modernās zinātnes.

Laiks ejot prakse kļuva par galveno ASV un tika ieviesta visās slimnīcās un tā tika aizvien vairāk izmantota kā kruķis nevis veids kā izārstēt. Situācijas, protams, ļoti būtiski atšķirties katrā atsevišķā gadījumā, bet kaut kur pa vidum ārstiem bija jāredz visu negatīvo, ko šī ārstēšanas metode ietvēra. Varbūt ārsti darīja pašu labāko ko varēja ar instrumentiem, kas biaj doti pie rokas, bet tajā pašā laikā, protams, viņi zināja, tikai pamata līmeni, ka tas, ko viņi dara fundamentāli nepareizi.

Pilgrimas valsts slimnīca stāv vēl šobaldien, lai gan tā ir daudz savādāka kā kādreiz bija. No ēku komplesa darbojas aptuveni 1/3 daļa, kas tika izpārdota vairākus gadus atpakaļ un renovēta 1974. gadā, pārtopot par Suffolk County Community College's Western Campus. Daļa zemes tika apsaimniekota un uz tās tika uzceltas pāris ēkas., taču daudzas citas ēkas kā administrācijas ēka, masveida elektrostacija, ēka 23 ir pamestas.''

« 1  2  3  4 »
74 0 4 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000

Man patīk šādi raksti. Varētu teikt esmu ar tiem apsēsta :D . Varēja varbūt dažus liekus teikumus tur neietvert, bet vispārībā šis raksts ļoti patika!!  emotion ...Bet nemelošu... Zosāda arī tika uzdzīta  emotion

5 0 atbildēt

Parakdaudzteksta bet interesanti :)   emotion

1 0 atbildēt

Burvīgs apraksts, lieliska noskaņa, baudāmi attēli - Autoram milzīgs chocolate-chips kuukijs no manis. Vairāk, vairāk un vēl mazliet vairāk šādu perfektu rakstu! 

1 0 atbildēt