Nokaunies! # 5 Spoku grēksūdze.42

anonīms. Bija rudens, diezgan dubļains un arī laiks bija apmācies. Man bija jāved ( ar ķerru) malku uz šķūnīti. Malku vedot man bija jāiet gar upes nogāzi. Tā vienu reizi sanāca, ka malka bija mazliet par smagu un es ar visu ķerru nogāzos lejā pa nogāzi un iekritu upē. Es izlīdu ārā no upes, par laimi man bija tikai daži skrāpējumi, bet pats ļaunākais bija tas, ka es TĀ nolamājos mammas klātbūtnē, ka pēc tam bija jāklausās 30 minūšu gara mammas lekcija. 

anonīma. Man bija kādi 16 gadi. Tajā laikā man bija sākušās mēneša sārtākās dienas un es atrados sava drauga mājās. Man kā reiz vajadzēja uz tualeti, lai nomainītu tamponu. Tā kā viņš dzīvoja ar savu brāli un māti, kurai mēnešreizes jau noteikti bija beigušās, es negribēju izmest izlietoto tamponu viņa atkritumos un es to kārtīgi ievīstījusi kabatlakatiņā, rūpīgi noslēpu somā. Vēlāk mēs ar draugu izgājām pastaigāties. Viņš pēkšņi smagi nošķaudījās un sāka šņaukāties, pie reizes uzprasot, vai man nav kāda salvete aizķērusies. Nu, protams, es aizmirsusi par kabatlakatā ietīto pārsteigumu, ātri vien no somas izvilku kabatlakatiņu un padevu viņam. Nemūžam nespēšu aizmirst viņa ieplestās acis un šoku, kad viņš sākumā izšņaucis degunu, sajuta to smaku un ieraudzīja manu izlietoto tamponu! Man vēl tagad jānosarkst, he he. 

anonīma. Pirms pāris gadiem vēl dzīvoju mazpilsētā un Rīga vēl mani mazliet mulsināja ar savām cilvēku burzmām un steigu. Tomēr biju ar draudzeni nokļuvusi Rīgas centrā- Origo un vajadzēja doties uz Hanzas vidusskolu darīšanās. Izlēmām neizmantot transportu, bet iet kājām, jo karte mums bija un varējām pašas veikt aptuveni pusstundu garo ceļu. Tas bija februāris, termometra stabiņš rādīja tuvu nullei, uz ielām bija pus izkusis sniegs, ielas bija slapjas, tomēr šur tur varēja manīt arī ledu. Sagaidījušas zaļo luksofora signālu sākām iet. Es, ieraudzījusi, ka gājēju pāreja ir diezgan applūdusi un man priekšā ir vismaz pusmetru gara peļķe, izlēmu, ka visprātīgāk būtu tai veikli pārlekt pāri. Nākamajā brīdī es attapos tupus uz ceļiem ar aizšļāktām brillēm, slapjiem ceļiem un virsdrēbēm. Biju kaut kā nebūt paslīdējusi un ievēlusies peļķē gluži kā kaķītis uz četrām kājām. Vienīgā doma bija, ka varētu pēc iespējas ātrāk pazust. Draudzene palīdzēja piecelties un momentā skrējām pāri, lai cilvēki beigtu blenzt un smīnēt. Nebija nevienas salvetītes pie rokas, tāpēc nācās tikpat slapjai doties uz vietējo "Narvesenu". Tad nu arī ar slapjām drēbēm nācās gandrīz salā doties jaukajā pastaigā. Vēl šodien ejot pāri noskatos ar smīnu par mūsu Origo gājēju "šļūktuvi".

piragelis. Es esmu akrobāte un cirka mākslas pasniedzēja. Tātad, mums ar bērniem bija jāgatavojas Ziemassvētku pasākumam, kurā vajadzēja parādīt cirka mākslu dažādās kategorijās. Vienu no mūsu numuriem sauca „Aerial” un šajā priekšnesumā es uzstājos ar kādu no vecāko klašu audzēkņiem. Aerial ir priekšnesums, kurā pie griestiem ir pakarināti divi auduma gabali, kas sniedzas līdz pašai grīdai un mākslinieks pa tiem „uztinas augšā”, tādējādi gaisā veicot dažādus akrobātiskus trikus. Lielā diena ir klāt, visi ļoti satraukušies, bet viss notiek gludi līdz brīdim, kad izpildot augstāk minēto triku es gaisā saāķējusies jūtu, ka man attaisās krūšturis, bet tā kā es biju tādā pozīcijā, kur sakārtoties nav iespējams, biju spiesta turpināt uzstāšanos. Taču, kad nākošajā priekšnesumā es atrados pilnīgi augšpēdus gaisā, mans topiņš ar visu krūšturi noslīdēja man līdz zodam un publikai atklājās manas kailās krūtis. Publika, protams, izplūda smieklos un tad nu gan es jutu, ka esmu spiesta pārtraukt priekšnesumu, lai sakārtotos un skaļi piebilstu: „Nu, re, redzējāt arī striptīza priekšnesumu! „ ( bērnu pasākuma laikā!!!). Nu jā, tagad mani vīriešu kārtas mazie audzēkņi droši vien sapņo erotiskos sapņus par mani :) . 

T o p. Nu, pastāstīšu atgadījumu arī no savas dzīves. Agrāk es vēl nedzīvoju Jēkabpilī, bet pienāca reize, kad no laukiem nācās uz turieni doties. Ja nemaldos, tad pase bija jāizņem, nu, vienu vārdu sakot- biju 14-15 gadus vecs. Visu nepieciešamo biju izdarījis, bet līdz autobusam vēl ilgi. Nolēmu pastaigādamies aiziet uz Krustpils pusi un ieiet tur esošajā Superneto. Jau ejot pa tiltu man sāka palikt nelabi un nedaudz griezties galva ( nē, tas nebija no tā, ka eju pa tiltu). Lai arī kā nebūtu, biju nonācis Superneto un sāku iepirkties. Ejot pa veikalu man kļuva aizvien sliktāk, tāpēc nolēmu ātri doties pie kases un vemšanas gadījumā iziet ārā. Piegāju pie kases, bet pārdevēja nebija no tām ātrākajām. Kaut ko vilka, meklēja, cilāja... Jutu, ka paliek sliktāk ātri sāku krāmēt pirkumus, bet tā arī nepaspēju. Es apvēmu pirkumu norobežojušā galda malu un nedaudz trāpīju arī uz kādas padzīvojušas dāmas apaviem. Nu jā, tas bija diezgan apkaunojoši. Sieviete sāka lamāties un arī citi cilvēku uz mani skatījās ar ieplestām acīm. Es paņēmu pirkumus un izskrēju ātri no Superneto. Pazvanīju tēvam, lai atbrauc man pakaļ, jo baidījos braukt ar sabiedrisko transportu.