Gadu gaitā sakrājušies tekstiņi. Iespējams dzirdēti, bet varbūt kādam noder.
Nekurzeme #14
24
0
Gribu gulēt mātes rokās būdams bērns. Gribu naktīs sēdēt pie loga gaidot tēvu. Gribu spēlēties laukā un pirmo skūpstu. Gribu atpakaļ to visu, man tā tiešām trūkst.
Mēs novērtējam tikai tad, kad tā vairs nav. Mēs ticam tikai tad, kad ir jau par vēlu. Mēs nožēlojam tikai tad, kad ļoti sāp. Mēs bēgam no pagātnes, kaut gan zinām, ka tā atgriezīsies.
Dīvaini! Suņi par uzticību zin daudz vairāk par cilvēkiem.
Es šeit nonācu pati, un pati arī aiziešu. Tā ir mana dzīve, mana spēle, Tev spēlēt aizliegts.
Vecākiem vēl neviens nav devis tiesības sāpināt savus bērnus.
Ja uzticies kādam, tad tikai sev vienam, jo citu patiesība bieži vien ir meli.
Dažreiz Tev pietrūkst tieši atmiņas, ne cilvēki.
Man nav bail mirt, vairāk tā dzīve baida. Nav ko pamest vienu un nav kas gaida.
Pamodiniet mani, es gribu atpakaļ tur, kur viss man riebjas, bet kā ar auklu tur.
Kas ir laiks, ja visus pulksteņus salauzt var?
Tev patiks šie raksti
