Bulshits. To arī pierāda nākotnes vīzijas no 60-tiem :)
Drīzāk piekrītu idejai, ka attīstoties saziņas līdzekļiem zudīs jēga no lielām mega pilsētām un mega autobāņiem. Lielākā daļa cilvēka, kas strādā ar galvu, darbosies mājās. Būs tikai daži industriālie centri ap rūpnīcām, kurām vaiga fizisko cilvēku roku spēku.
Es drīzāk domāju, ka būs daudz vairāk iedzīvotāju un mazo pilsētu ar 10 000 ~ 50 000 iedzīvotāju. Kas atradīsies ļotu tuvu viena otrai. Katra būs skaistāka par otru. Katra pilsēta pielāgosies kādai nišai. Jo tehnoloģijas paliks tik sarežģītas, ka katrs no cilvēkiem zinās kādu šauru savu nozari. Nebūs laika visu pieejamās zināšanas apgūt. Vieni ražos auto, citi datorus un citas mākslinieku pilsētas. Brīvā zeme tikai tik daudz, lai būtu vieta lauksaimniekiem kur audzēt paiku, bet pārējā zeme būs parki un pilsētas. Taupība būs ikdiena, un no dzīvniekiem izdzīvos tikai cilvēku paika. Viss pārējais pazudīs :)
Karš būs bezjēdzīgs, jo globalizācijas laikmetā būsim viens ar otru pārāk saistīti, lai karotu. Vienīgās cīņas būs tikai par ietekmi uzņēmumos un naudas raušana. Bet kas būs pēc 2100 gada, nezinu. Tie būs citi laiki, kurus es noteikti nepiedzīvošu :P
Bet interesanti būs vērot cik Ilgi Amīši varēs uzturēt tādass mega pilsētas kā Ņujorka, lielie debeskrāpji drīz sāks nenormāli spiest maciņus. Naftas cenas aug, elektrības arī. Būs grūti izdzīvot tām un nāksies iet dinozauru taku.