Tā kā šis ir pirmais raksts, ko rakstu, un šad tad man patīk rakstīt dzeju, tad kā ievadam Spoku pasaulē, manuprāt, derēs pozitīvs dzejolītis, ko veltīju savam puisim. :)
Tik viegls un smalks
Kā zirnekļa tīkla pinums
Ir šis mīlestības malks,
Kas dzīslo starp abiem mums.
Dzer, mīļais, no krūzes šīs,
Kas jaunību mums vienmēr dos
Un visaugstākajās debesīs
Tad mūsu sirdis aizlidos.
Viens otru pie rokas ņemsim
Un skatīsimies abi acīs,
Un nevis likteni lemsim,
Bet klausīsim, ko mūsu sirdis sacīs.
