Izdomāju uzšaut ātro rakstu, lai palielītos par laiku kad es uzzaugu. Tēma tāda paša kā Cr3at1vEX rakstā, tāpēc nav orģināl raksts.
Fakts ka 90. un 2000. gadi bija labāki, jo es piedzimu 1990. gadā un es uzaugu tajā laikā.
Mana bērnība, jeb Krutie 90. gadi.12
61
1
Ar draugiem katru dienu izgājām ārā pat ja nebija ko darīt. Un draudzība bija augstā vērtībā, viens otru glāba no savārītajiem podiem.
Tad arī pa TV rādīja: A komanda, mīļākais asa sižeta seriāls
Makgaivers,
Renegāts
un mans mīļākais seriāls Draugi. Starp citu skatoties šo seriālu es iemācījos ko nozīmē īsta draudzība.
Tad krutākais džeks rajonā biji, ja tev vispār bija auto, kaut Zapiņš.
Padomju laikos to sauca par Invaļidku, kaut gan bija arī tāds modelis.
Toreiz bieži spēlējām kariņus ar rotaļu pistolēm, saucām tās par bumbiņpistolēm. Protams vienu reizi kad draugam gandrīz acī trāpija bumbiņa, mēs izdomājām ka spēlēsim kariņu bez bumbiņām. Vienam draugam sencis pat uzdāvināja traumatisko un viņš toreiz šava baložus savā teritorijā. Vēl interesants fakts, ka toreiz pārdevās spēļu pistoles kas izskatījās pilnībā kā īstas, tikai vēlāk tās ar likumu ražotājam nācās krāsot citās krāsās izņemot sudraba un melnā.
Toreiz bija krutās 8-bit un 16-bit spēlu kosoles, pieslēdz pie TV uzpūt kārtridžam un mauc.
Bet man nebija Sega, vietējā veikalā tēvs nopirka tā saucamo Žiletonu, kaut kāds lētais ķīniešu pakaļdarinājums, bet ne reizi nelūza. Tad arī pa lēto centrāltirgū varēja nopirkt kasetes, jeb kārtridžus.
Daudzi jau atceras, ja spēle negāja, tad vienkārši uzpūta kārtridžam uz plates un tad aizgāja.
Mana pirmā spēļu konsole bija līdzīga šai (neatceros nosaukumu un bildi nevarēju atrast) un tai nebija kārtridžu, bet tur bija tikai Ping pongs un vēl kaut kādas divas spēles.
Tēvs to atveda no Dānijas.
Vēlāk draugam parādījās PS un tad jau viņš mani sauca pie sevis to rukāt :D godīgi jāatzīst ka toreiz nemācēju spēlēt tik labi kā viņš, bet viņš jau arī blēdījās, skatījās manā ekrāna daļā.
Tev patiks šie raksti
++