Kas būtu Latvija bez savu mežu lokiem,
Bez liepu audzēm, lepniem ozoliem,
Bez tautasdziesmas, kura līdzi kokiem
Ir zarojusi cauri gadsimtiem?
Kas būtu Latvija bez pīpenēm pa pļavām
Un baltiem dāboliņa mākoņiem?
Bez rudzu druvām, lazdu pilnām gravām,
Un māju sargiem - rāmiem svēteļiem?
Kas būtu Latvija bez jāņuguņu saktām,
Ko saulgrieži pie kalnu krūtīm sprauž?
Bez dziesmu vainagiem, ko tūkstoš balsis nopin,
Bez varavīksnēm, ko sievu rokas auž?
Kas būtu Latvija bez Daugavas un Gaujas,
Bez dzintara, kas jūras izauklēts,
Bez darba tikuma, kas mūsu tautu rotā,
Bez visa tā, kas jātur mūžam svēts?
/ Kornēlija Apškrūma /
