Es vienīgais nesaprotu, kā ir iespējams svinēt kara beigas? Nomira desmitiem miljonu cilvēku, izpostītas miljoniem ģimenes. Ko tur svinēt? Kāds teiks, ka piemin kritušos karavīrus. Kāpēc fašistu un nacistu armijās dienējošo bērni nepiemin tik koši savus kritušos senčus? Man vienkārši nepielec tas viss. Paskaidrojiet kāds, lūdzu.
Bildes feinas, bet tas balagāns izskatās tāds neizdevies, caur un cauri drūmas sejas
Pirms Otrā pasaules kara Latvija, tāpat kā abas pārējās Baltijas valstis – Igaunija un Lietuva –, bija neatkarīga un neitrāla valsts, Tautu savienības locekle, kas neapdraudēja nevienu kaimiņvalsti. Tiesa, kopš 1934. gada maija tās parlamentāro demokrātiju pēc apvērsuma bija nomainījis Kārļa Ulmaņa autoritatīvais režīms. Taču tas bija nesalīdzināmi maigāks par nacistiskās Vācijas un boļševistiskās Padomju Savienības totalitārajiem režīmiem ar savām koncentrācijas un GULAGa nometnēm.
Padomju Savienība sāka rīkoties savā slepenajos pielikumos noteiktajā “interešu sfērā”. It kā rūpējoties par savu drošību, tā 1939. gada septembra beigās un oktobra sākumā uzspieda Baltijas valstīm “sadarbības līgumus”, kas paredzēja tajās ievest ievērojamus Sarkanās armijas kontingentus. Padomju Savienība okupēja Igauniju, Latviju un Lietuvu, kas nespēja turēties pretī pārspēkam.
Latvijā šis pirmais padomju okupācijas periods no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada 7. jūlijam piedzīvotās brutālās necilvēcības dēļ pazīstams ar apzīmējumu “Baigais gads”. Padomju okupācijas režīma represijas kulmināciju sasniedza 1941. gada pavasarī. 14. jūnijā notika masveida civiliedzīvotāju deportācija no Latvijas uz Sibīriju. Ļaužu transportēšanai nepiemērotos preču vagonos, pēc jaunākajiem datiem, izveda 15 424 cilvēkus, to vidū mazgadīgus bērnus un zīdaiņus, no kuriem lielākā daļa gāja bojā jau ceļā, daudzi citi – no bada un aukstuma Sibīrijā. Pēc Vācijas un Padomju Savienības kara sākuma 1941. gada 22. jūnijā, Sarkanarmijai haotiski atkāpjoties, Rīgā un tās apkārtnē, kā arī citās vietās daudzi civiliedzīvotāji tika brutāli nogalināti.
https://gulags.wordpress.com/category/kara-noziegumi/
PALDIES TEV MĒRGLI, ESI ĪSTS GLĀBĒJS.
Lūk rezultāts Latviešu pasivitātei vēlēšanās. Rīgā iebalsots Ausainis, kurš atļauj savam elektrorātam taisīt balagānu, uzdirst uz sabiedrisko kārtību, vazājas traucē satiksmei un bļauj kaut kādus suņa murgus slāvu valodā. Tāpat arī redzams, ka +/- Latvijai lojālie politiķi nespēj apvienoties, bet plēšas viens ar otru dalot pīrāgu. Nākamgad apsveru domu vērsties Administratīvajā rajona tiesā ar prasību neatļaut balagānu. Izredzes = 0, bet vismaz kaut kā pačakarēt tos Falla statujas pielūdzējus gribās.
Tāda sajūta, ka pēc pāris gadiem tās Georga lentītes būs tik pat lielas cik viņi paši, lai visi redz viņas...
Latvieši 700 gadus bija "zem vāciešiem", par to, protams, viņus ienīda un pret krieviem nekādu īpašu pretenziju viņiem nebija. Tomēr pietika ar vienu Baigo gadu, ar vienu pašu gadu!!!, lai latvieši tik ļoti sāktu ienīst krievus, ka bija pat gatavi karot Hitlera pusē labprātīgi, lai tikai varētu iznīcināt pēc iespējas vairāk šīs sērgas! Pēc 700 verdzības gadiem! Jo bija skaidrs, ka pat Hitlers nav tik ļauns, kā krievi.
Nu es personīgi neienīstu krievus, uzskatu, ka tas ir muļķīgi. Taču tev ir arī jāsaprot, ka latviešu sabiedrība kopumā vēl ilgi nepieņems krievu nāciju. Vēsture un pašreizējā ģeopolitika dara savu, un tas ir ne tikai te, bet teju visā austrumeiropā. Komunisms mūs skāra ļoti, pusi gadsimta bijām iegrožoti bez izteiksmes brīvības, daudzus sabāza vagonos, daudziem no mums ir kāds radinieks, kuru izsūtīja, lai gan viņi bija labi cilvēki. Vācieši mūs tik traki nemocīja, lai arī kopumā viņi bija tādi paši lumpeņi. Tā ir vēsture, vecais, ja tu zinātu, cik tautas pasaulē ir naidā.. Rau, Ķīna un Japāna ir trakākā situācijā, nekā mēs. Zini kāpēc? Jo tur bija okupācija. Tādas lietas cilvēki neaizmirst un viņi sāk cilvēkus šķirot pēc etniskās piederības. Diemžēl.
Nespried par latviešiem pēc spoki.lv auditorijas, tā tev ir liela kļūda. Te daļa noteikti nezina, kas vispār ir 9. maijs, viņi tikai kliedz par to, ko nezina.
es pati neesmu no tām, kura ir ar visām četrām par šiem ' svētkiem ' , bet tomēr es cienu tos kā piemiņas dienu . padomājiet par to , ka ir cilvēki , kuri turp nenāk tikai pielieties vafelē vai vēl sazin ko , ir tā daļa cilvēku , kuri atnāk pieminēt un atcerēties . un latvieši jau to vien prot , kā nodirst visu kopumā , bet aizdomāties par to , kas dažiem ir dziļāk , nekā . uzreiz saku , neesmu komunisma piekritēja , bet tomēr raugos vairāk uz cilvēku likteņiem , nevis 9. maiju kā tādu
Nemētājies ar vārdu "nacists" apkārt, ja negribi, lai tevi par "okupantu" sauc. Tu neko neesi okupējis, bet mēs neesam nekādi nacionālsociālisti. Mēs tikai nesvinam šos svētkus, jo pirms 70 gadiem viens saimnieks nomainīja otru.
ja kāds man paskaidrotu ko īsti nozīmē šis datums viņiem, tad es varētu spriest labāk kas un kā.
zinu tikai ka sauc par uzvaras dienu, bet kas par uzvaru? karā, vai šahā?
Mani senči Arāja komandā nebija. Daudziem senči tur nebija. Tas bija relatīvi mazs cilvēku pulks. Nevis kā komunisti.
Ei, fašist... Man tie tavi 9.maija svētki ir pie vienas vietas. Dēļ taviem semušku spļāvējiem mani vecvecāki nonāca Sibīrijā. Dēļ taviem semušku spļāvējiem latvieši teju 50gadus pavadīja zem okupantu karoga. Nu sor, vecīt, bet lai es atzītu 9.maiju par svētkiem? Drīzāk uzmest kādu bumbu tiem ''svinētājiem'' (alkāniem) vajadzēja. Un tu mūžam būsi nožēlojams, ja turpināsi tādā pat garā.