Krietni ilgi pirms digitālo fotogrāfiju ēras sākšanās labākais veids kā iegūt bildi uzreiz bija Polaroid SX-70. 1979. g. pavasarī divi amerikāņu mākslinieki Betija Ringma un Marks H. Millers pārcēlās no Ņujorkas uz Amstredamu. Viņi jau bija ieguvuši atpazīstamību kā mākslinieki Ņujorkā un Amsterdamā viņi uzsāka portretu uzņemšanu ar fotokameru. Bildes pārdeva par 6 guldeņiem, kas ir aptuveni 3 dolāri.
"Katru nakti, kaut kur uz 4-5 stundām, mēs devāmies uz Amsterdamas izklaižu rajoniem, lai atrastu sev klientus." stāsta Marks Millers "Lai gan no sākuma mēs domājām, ka diez vai kaut kas mums izdosies, bet retrospektīvā es saprotu, ka mūsu veiksme bija gandrīz vai garantēta. Holandiešu māksla vēsture ir pilna ar portretiem bāros un tavernās, bet mēs laikam bijām pirmie, kas atjaunoja šo tradīciju ar fotogrāfijām. Mūsu Polariod kamera bija naudas mašīna, ko darbināja alkohols; pārdodot bildes par 6 guldeņiem, mēs katru nakti uzņēmām ap 50 bildēm. Drīz vien mēs kļuvām par nakts dzīves daļu ar regulārajiem klientiem, kas vēlējās jaunas bildes, ja mēs trāpījāmies viņiem pa ceļam."
Bilžu uzņemšanas laikā viņi apmeklēja dažādas vietas un satika dažādus cilvēkus. Sākot no Sarkano lukturu rajona jūrnieku bāriem līdz turku kafejnīcām un transvestītu klubiem "Madame Arthur" un "Whiskey A Go-Go". Interesants ieskats laikā, kad ūsas bija lielas, seksa pārpārēm un dzērāji tukšoja savus dzērienus bāros.
