local-stats-pixel fb-conv-api

Dodamies jūrā jeb "Nāves ēnā"23

Tā kā sen neko nebiju veidojis, tad šodien nolēmu mazliet pafočēt un izdarīt dažus secinājumus. Ar draugiem nolēmām mazliet pa lediem paiet jūrā. Mēs to principā daram katru gadu un šis gads nebija izņēmums. Pa lielam viss kas mainās ir cik tālu ledājs ir jūrā, kur visvairāk ir sagrūsts ledus, ūdens plūsmas zem ledus un dabas skatiņi. Šogad tikām mazliet tuvāk nekā pagājušajā gadā, bet neesam arī tik ļoti stulbi, lai riskētu un speciāli līstu tālāk nekā, kur zinam apmēram, kur vairs nevaig labāk. Bildēs tātad mazs ieskats kas un kā. Tie kam nav jūra tuvumā, šis noteikti varētu likties interesanti. Dod arī diezgan lielu adrenalīnu devu, kad sāc dzirdēt kā ledus plīst un kustas.
Nav arī man japārmet par to, cik tas ir bīstami - pats to saprotu, bet mēs gājām līdz vietai, kad sapratām, ka tālāk labāk neiet.

433 10 23 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 23

0/2000

Un tad jūs uzkāpjat uz ledus gabala un sākat dreifēt iekšā jūrā.

Sižets notiek uz ledus gabala, uz kura atrodas 3 jaunieši, kuri pamanījuši savu attālināšanos no krasta, cīnās par savām dzīvībām, kuru liktenis ir Mātes Dabas rokās un kuras viņi cenšas glābt, piecas dienas pārtiekot no jēlām zivīm...  emotion

56 2 atbildēt

.... tas viss ir saskābušu roņu renguļu vērts, salīdzinot ar to, kā mēs bērnībā pa Rojas krastu vazājāmies. Ja tad būtu bijušas normālas videokameras un fočiki, tad te tādus kadrus saliktu, ka skatoties vien jau biksēs krāns sarautos! Sajūtas, kad tu, debīlisma pēc, aizstaigā pa ledu kādus 4 ar pusi km jūrā, tā, ka krastu knapi var saskatīt, un skats uz visām pusēm ir vienāds, ka tikai pēc atstātaajām pēdām zini, no kuras puses īsti esi nācis un + vēl pārdesmit metrus tālāk tu dzirdi, kā ledus sāk brakšķēt un stumties kopā un jūti to zem savām kājām, un nevienu brīdi nevari zināt vai tiksi vispār malā, jo plaisas starp tevi un krastu tādā attālumā ne sūda neredzēsi! Un noej tos 4,5km un tikai tad saproti, ka tikpat daudz tev būs jāiet arī atpakaļ pret vēju! Njā, bet sajūtas vienmēr bija tā vērtas. Ir ko atcerēties. Vienmēr pēc tādām pastaigām atceroties, likās, ka nekad vairs nelīdīšu uz ledus tik tālu, bet pienāk nākamias gads un atkārtojas tas pats! Ui, ja būtu daudz brīva laika, ta vēel joprojām noteikt vazātos pa jūru ziemā....bet līdz Roņu salai tāpat netikt, jo visu prieku izčakarē kuģu ceļš, kas ir pa vidu.

30 1 atbildēt

Piedod par manu neizglitibu,bet kur tas. Ir?

19 0 atbildēt

Nemaz nezināju, cik tālu jau jūra aizsalusi. Dzīvoju no jūras 5-10 minūšu gājienā, būs laikam jāaiziet un jāpaskatās. :D

Pluss, protams. emotion

10 1 atbildēt

Man parasti vieta, kurā es saprotu, ka jāiet atpakaļ uz krastu, ir vieta, kur ielūztot (tfu tfu tfu) ūdens man būtu līdz zodam emotion

Bet nu nē, tādas izklaides man galīgi nepatīk. Bet nu puiši, malači! Apzinājās to, ka tas nav droši, un neskraidīja pa galvu pa kaklu pēc iespējas dziļāk. Un viss bija labi pārdomāts, takā PLUSS noteikti tavs!!! emotion

9 0 atbildēt

Skaties ka nenolūzt kāds gabals, tad čista būs ''nāves ēnā''emotion

7 0 atbildēt

Tas ir in tha Roja.

5 1 atbildēt

Un tad ir jāsauc glābēji ar Helīti kuri riskē ar savām dzīvībām,lai glābtu šitādus pamuļķus un uzminiet kas maksā par izdevumiem? Nu nejau mēs nodoķļu maksātāji.

7 3 atbildēt

Nekad mūžā! emotion

3 0 atbildēt

Kārlēns iekrita ūdenī pārējie līda pakaļ/ Kārlēns sērfo uz ledus gabala atpakaļ uz mājām/ Laimīgas beigas Rūdolfa Blaumaņa "Nāves Enā"  

1 0 atbildēt

Bija intresanti + Pa rakstu

1 0 atbildēt

ļōōti interesanti bet jaa kur tas bija?emotion

1 1 atbildēt

👍

0 0 atbildēt

ehh Roja... emotion Atpazinu pec bakas. 

0 0 atbildēt
Par sadu rakstu var samaksat ar dzivibu. Dzive nezhelo pamuljkus..
1 1 atbildēt

 jums jau normāli ir aizsalis mums vēl kolka nav pat 100 metri no krasta aizsalis

0 0 atbildēt

kur tas ir??????

0 0 atbildēt