Rokas, kuras ir uzzīmējušas vairāk kā 40 000 karikatūru.
Boriss Efimovičs Efimovs - karikatūrists, miris 2008.gadā, vairāk kā simt gadu vecumā.
Esmu paspiedis daudz slavenu un labu cilvēku rokas. Vēl joprojām atceros, kā paspiedu roku Musolīnī. Viņš pieņēma grupu no padomju savienības, kopā 11 cilvēku delegāciju un katram no mums paspieda roku. Viņš bija labi ģērbies - baltā uzvalkā, divkrāsu kurpēs un bija labi iededzis. Viņš izskatījās vienkārši fantastiski un neviens nevarēja iedomāties, ka viņš kādreiz varētu karāties kājām gaisā. (1945. gada 28. aprīlī, pēc nāvessoda izpildes, Musolīnī līķis aiz kājām tika pakārts Milānā publiskai apskatei. Iespējams, šī notikuma iespaidā Hitlers deva pavēli savu līķi sadedzināt, lai izvairītos no līdzīga likteņa.) Kopumā, esmu ticies ar daudz ievērojamiem cilvēkiem, esmu redzējis un dzirdējis Ļeņinu, pat ceļoju kopā ar viņu. Patstāvīgi sarunājos ar Staļinu pa telefonu, vakariņoju ar Tito. Vislabāk es man atmiņā ir palicis tas, kā es atvadījos no Leona Davidoviča Trocka, kad viņš tika izsūtīts. Mēs apskavām viens otru, atvadījāmies un viņš man deva savu mēteli, es teicu: ''Ko jūs..!'' Bet viņš teica: ''Nē, nē, ņemiet.'' Es, protams, biju pagalam samulsis par tādu rīcību. Un ko man bija jāiesāk, kad man lika attēlot viņu kā tautas ienaidnieku? Es atbildēju, ka esmu vienmēr cienījis un mīlējis Ļevu Davidoviču un vienmēr to darīšu, nekādas karikatūras par viņu nebūs! Bet man tomēr bija ģimene, sieva, vecāki un desmitgadīgs dēls. Vai patiešām nolemt viņus iznīcībai? Viņus savāca un aizveda un nometni tajā pašā dienā. Es padevos. Nezinu, vai tas bija labi vai slikti.