Ģeologs kalnos satiek aitkopi un jautā:
– Saki man, cik vilnas sezonā dod tavas aitas?
Aitkopis:
– Baltās vai melnās?
Ģeologs:
– Baltās.
Aitkopis:
– Piecus kilogramus.
Ģeologs:
-Bet melnās?
Aitkopis:
– Arī piecus kilogramus.
Ģeologs:
– Bet cik barības dienā tavām aitām vajag?
Aitkopis:
– Baltajām vai melnajām?
Ģeologs:
– Baltajām.
Aitkopis:
– Trīs kilogramus.
Ģeologs:
– Bet melnajām?
Aitkopis:
– Arī trīs kilogramus.
Ģeologs:
– Ko tu man smadzenes čakarē? Kāpēc visu laiku prasi, baltajām vai melnajām, ja rezultāts ir tāds pats?
Aitkopis:
– Nu, baltās aitas taču ir manas.
Ģeologs:
– Ā, skaidrs. Bet melnās?
Aitkopis:
– Arī manas.
Narkomāns nonāk ellē. Ierauga tur kaņepes augam, sāk drudžaini tās vākt. Pie viņa pienāk velns:
– Vai akls? Re, kur jau novākta vesela čupa.
Narkomāns ķer novāktās, sāk žāvēt, velns viņam saka:
– Tu laikam galīgi aptaurēts – re, kur izžāvētas guļ vesela čupa.
Narkomāns metas no izžāvētajām tīt kāsīti, velns viņam atkal:
– Nē, nu riktīgs āmurs, vai neredzi, kāsīši vesela čupa.
Narkomāns paķer kāsīti, skrien pie velna:
– Iedod sērkociņus!
Velns nopūšas:
– Vecais, ja te būtu sērkociņi, būtu paradīze …
Trīs igauņi 5:00 no rīta sāka makšķerēt.
10:00, pirmais: “Necopē.”
15:00, otrais: “Tiešām, necopē.”
21:00, trešais: “Jūs te vāraties visu laiku, tāpēc arī necopē.”
