Vecākā paaudze droši vien atcerās tos laikus,šņabis bija 5,30rbļ. un arī garša tam bija citada. ( tas tā tikai piemēram )
Katram laikam savi trūkumi un labumi,tajos tālajos PSRS laikos skolās skaitija ar skaitēkļiem un mazajās klasēs ar kociņiem un pirkstiem,tagat katram ir mobiļņiks un dažiem varbū pat planšetes.
Bildes parāda to laiku dzīvi dažādās nozarēs.
Visu labu vēlot lielais lempis.
PSRS pilsoņiem ir tiesības uz atpūtu
Mani vecāki saka, ka psrs laikos nebija nekā traka, dzīvoja normāli.
Sencis saka, ka nebija tik traki, cik sīkie dalbajobi iedomājušies. Latvija nebija psrs. Latvija bija psrs sastāvā. Ar savu karogu. Ar nosaukumu- Padomju Latvija, nevis krievija.
Laigan es arī, kā 16 gadīgs cilvēks nevaru iedomāties, kā tas bija.
Un ļoti iespējams, ka Rīgā un citās lielākajās pilsētās to visu juta daudz vairāk, kā laukos.
paldies par bildē, bet neko labu par tiem laikiem pateikt nevaru. cilvēki gan prata atrast labas lietas arī tajos apstākļos, bet tas ir cilvēku ne laiku nopelns.
Alkohols tiešām bija kvalitatīvs, un pārtikai E sūdi nebija pielikti.
Ja kāds no PSRS laiku slavinātājiem būtu piedzīvojis Ulmaņlaikus, Latvijas okupāciju, visas tās šausmas, izvešanas, tad šaubos, vai atmiņas par PSRS būtu tik pozitīvas. Arī par vēlākiem laikiem daudziem nav tie pozitīvākie stāsti. Savas "klusē, bērniņ" replikas gan ieteikšu dažiem paturēt pie sevis. Neticat, ka tie laiki nebija paradīze? Pajautājiet omītēm un opīšiem, kā tas ir, ka daudzus paziņas izsūta, nogalina kaimiņus, bet pašu govis atņem. Un lai nebūtu lieki strīdi - dažiem šie laiki tiešām bija labi, jo, ja nebija kārtīgi saimnieki vai bija nabagi, varēja dabūt kaut kādu darbu, kur mierīgi ar kolēģiem dzert, taču vēl citi piedzima nedaudz vēlāk, neredzot šausmas. Bērni parasti nemēdz saskatīt slikto, viņus īpaši neuztrauca ne lielās rindas veikalos pēc vienīgās desas vai samalti tualetes papīri cīsiņos. Ak jā, par debiliem cilvēkiem - tādi ir bijuši visos laikos, tikai tagad tas laikam vairāk redzams. Bet pie vispārējas degradācijas vainīgi esam paši, ka to pieļaujam, nevis laiks, kādā dzīvojam! Paldies Dievam, ka Latvija ir brīva, tikai žēl, ka atrodās tādi, kas šeit cenšas nogremdēt visu, ko var.
Bildēs trūkst dažu lietu - gāzētā ūdens aparāti(ja atmiņa neviļ 3 kapeikas par glāzi, kura bija tikai viena priekš visiem), kvasa mučele(dzeltena ar uzrakstu "КВАСС"), skolas stadionu kaplējošie skolēni un "Oktobrēni"....gan jau kaut ko esmu piemirsis, bet nu vecums nenāk viens 
+ par atmiņu uzjundīšanu 
Es gan to laiku piedzīvojis īsti neesmu tomēr bildes super, cilvēki bija pavisam savādāki..
Man jau ļoti patīk, ka komentēcilvēciņi kas tos laikus nav piedzīvojuši !
Nekad, un neparkādu naudu negribu tos laikus atpakaļ , Jūs pat nesaprotat kā tas ir ka tev nauda ir, bet nopirkt nekā nevar 1 Dabuji desas gabalu veikalā, prieks tāds it kā miljonu būtu vinnējis !
O jā, par šņabja kvalitāti- ir gadījies dzirdēt par šņabi, kuru sauca par čībiņu, jo garšoja pēc gumijas 
, vēl esot bijis zirgu šņabis par 3.60 (zirgu tapēc, ka tādu varot dot tikai zirgam), no akmeņoglēm taisītais darvainais šņabis "Sibirskaja"- 45%. Vēl bija viņķelis "Solncedar", kurs bija tik jiptīgs, ka pat komuņagas tās drazas ražošanu aizklapēja ciet. Tauta šņabi attīrija ar virpas palīdzību- kad kārtīgi izgrieza, varēja izmakšķerēt laukā recekli un tad dzert. Vēl šmigu varēja attīrtīt ar civilās aizsardzības krājumu gāzmasku filtriem- viena gāzmaska- viena piena kanna samogona
Pati gan toreiz nebiju šņabja dzeramajā vecumā,bet ir tada info.
Nerunaashu par veesturi, izsuutiishanaam un paareejo, bet izteikshu savu subjektiivo viedokli. Kaa jau katrs, kursh ir piedzimis 70 gadu beigaas, savu beerniibu pavadiiju PSRS ziimee. Un teikshu godiigi - biju laimiigs - ar prieku atceros shtaabinjus pagalmaa, salkas, pasleepes, kvadraatus. Tagad lielaakaa dalja sazombeeti blenzh kaut kaadaa ekraanaa un pogas spaida.
Oktobreeni, pionieri (liidz komjaunatnei gan nenovilku), skolaa maaciija pienaakuma apzinju, skolotaajs bija autoritaate, paprovee tik kaut ko taaadu kaa tagad siikie saloboni atljaujas un vecaaki veel skolaataaju iesuudz par to ka vinju mazais izdzimtenis skolaataaju par kuci nosauc.... 
Nebija taadu zveeriibu beernu starpaa kaa tagad, protams, bija katraa pagalmaa vai klasee pa savam hiligaanam, tachu parasti viss jau ar veco labo kautinju beidzaas, neviens nevienu nost nesita un ar nazhiem nedurstiija.
atminjas ir tikai pozitiivas un saulainas.
Redzi, atkal : "... galvenais ir nopelnīt naudu un tev viss būs. " Arī nopelnot lielu naudu nav nekādu garantiju, vienā dienā var viss aiziet kaķim zem astes (no pesonīogās pieredzes). Apskaties reāli kurp parastā tauta virzās, vidusšķiras praktiski nav, ziņās viens vienīgs negatīvisms, noziedzības līmenis, maigi sakot, paliels. OK, mantiskā skatījumā tagad dzīvot ir labāk, bet kāds cilvēkiem dzīves ritms, visi vienā skriešanā, vecākiem pat neatliek laika bērnu audzināšanai, satikties ar draugiem, citam aiziet palīgā kaut ko padarīt. Tajos laikos bija normāla parādība palīdzēt kaimiņam, vai pat svešam cilvēkam nemaz necerot uz kādu atlīdzību, bet tagad pirmais jautājums ir : cik tas maksās? Kapitālisms ir nežēlīgs, tur nav vietas vienkāršām cilvēciskām attiecībām, pat stājoties laulībā taisa laulību līgumu šķiršanās gadījumam, tas vispār man ir nepieņemami, arī politika ir netīra lieta, ceru ka ar laiku nomainīsies padomju skolas valstsvīri un viņu vietā nāks jaunie, varbūt tad tautas labklājība sāks virzīties labākā virzienā, bet pagaidām nevienam valdībā neļaus izpausties, ātri spārnus aplauzīs. Vēl garš un brikšņains ceļš ejams lai kaut kas mainītos uz labo pusi, man arī jaunībā bija sajūta, ka nu tik kalnus gāzīšu...
Jaukas bildes, kuru skatīšanās laikā, pavidu, "tusējās" K-rautas reklāma.
Noņemt nevarēja.
Strādāju šobrīd Krievijā. Cilvēki liekas ka vēl joprojām dzīvo tajos laikos un ar it kā ir apmierināti ar visu, bet maizi atved tik vecu ka tādu pat pīlēm Latvijā nenestu, ceļi ir tik drausmīgā stāvoklī ka bez bobika vai ņivas nereāli izbraukt, zāles pļaušana laikam vispār ir tabu un veikalā brīnas kādēļ mēs katrs taisam to ko gribam ēst nevis uzvāram konservu zupu uz nedēļu kā visi pārējie. Kad vietējā veikalā izpērkam frī kartupeļus un prasam kad atvedīs atkal atbilde ir ka mēs vienīgie pērkam tik dārgus kartupeļus un labi ja pēc nedēļas vai divām atkal atvedīs. Es saku ka viņu pievedumu jau kuro reizi izpērkam jau praktiski pirmajā dienā un ka dzīvosim te vēl divus mēnešus, bet viņa tik norausta plecus. Skaitās ka ir bizness, ir pieprasījums bet nav piedāvājuma.
Tā ka pēc pieredzes redzu kā dzīvoja tad. Vienkārši mēs esam attīstījušies kamēr šamējie dzīvo savā pakaļā un bļauj ka viņi esot vareni.
Īstenībā no visas varenās Krievijas ir tikai labi ja 10 lielpilsētas pārējais ir ģerevņa un galīgs pakaļas caurums
Tas pats, kas no sērijas, ka 90 gados bija tas un šitas. Tie, kas dzīvoja tajos laikos arī uzskata tos, kā savus zelta laikus, nevis tāpēc, ka tādi tie patiešām bija, bet tādēļ, ka ar tiem saistās viņu bērnības atmiņas. Mani vecāki gan neko labu nav teikuši.
46. bilde ir Juurmala kaa izskataas....
76. Moskaabelis 408. kas razhoshanaa taa arii nenonaaca. Kam darba ljaudiim grezniibas....?
Neviena sabiedriskā iekārta nav bijusi un domāju , ka nebūs arī ideāla. Katrai ir savi plusi un savi mīnusi.
Ja vēl 60.gados it kā normāli, tad 70.gadu vidū jau problēmas ar gaļas un desu iegādi veikalā, līdz beidzot vitrīnās tik govs asti varēja dabūt un drīz jau arī to nevarēja nopirkt. Vairākas reizes tika piedzīvota maizes krīze. Kad sāka aptrūkt rūpniecības preces - apavi, trauki, elektropreces. Mēbeles varēja dabūt izstāvot garas rindas gandrīz gada garumā, bet pie automašīnām varēja tikt vēl grūtāk. Taču jebkurš varēja dabūt darbu, kaut arī ne visi bija labi apmaksāti. Domāt un runāt vajadzēja tā, kā to prasīja tas laiks. Ja toreiz zināja, ko nozīmē vārds disciplīna, tad šodien tas ir aizmirsts vārds. Tā varētu uzskaitīt daudz - liekot gan plusus, gan mīnusus.
