2010.gadā franču mākslinieks Tiane Doan na Champassak atrada kaudzīti ar Taizemes Siam’s Guy žurnāla izdevumiem no 1960-tā līdz 70.gadam. Neskaitot skaistos erotikas foto, viņš atrada arī interesanta veida cenzūru jeb to kāda forma bija šai cenzūrai.
Intīmais apmatojums tika cenzēts putna ēnas formā. Garlaicīgie taisnstūri vēl nebija ņēmuši savu uzvaras gājienu.
Kad Taizemē sāka parādīties seksuālā revolūcija, valdību uztrauca brīvā pornogrāfijas piekļuve. Porno žurnāļus ļāva publicēt ar noteikumu, ka visas intīmās zonas būs cenzētas un cilvēki žurnālos neredzēs ar ko māte daba ir apveltījusi attēlos redzamos cilvēkus.
Katra erotiskā bilde pirms nonākšanas drukā tika rediģēta ar roku un otu. Pa virsu bildēm zīmētie tēli ar humoru apgāja striktos cenzūras likumus.
Tajā laika posmā šķita absurdi bildēt modeļus kailus un kur nu vēl rādīt šos foto sabiedrībai.
Bet ja tas izklausas dīvaini, padomāsim atkal. Tieši šis pats triks notiek arī mūsdienās. Liekot bildes sociālos tīklos sieviešu krūsgali tiek maskēti ar sirds, zvaigžņu vai emoji veida uzlīmēm.
Tiane Doan na Champassak ir izdevis grāmatu par šo tēmu ar nosaukumu "Censored"
Šajā grāmatā Tiane dalās ar mums vairāk nekā 4000 bildēm, kas sastāv no erotikas, cenzūras un mākaslas kopā vienu viet.
Kad un kā tu sāki vākt kolekciju savai grāmatai?
*TDC* (vārda un uzvārda saīsinājums turpmāk tekstā) - Tas sākās 2010.gadā, kad devos uz Taizemi, tur es ieguvu nejauku acu infekciju un kādu laiku nevarēju izmantot savu fotokameru. Pēc profesijas esmu kinorežisors.
Dzīve mani piespieda skatīties uz realitāti ar paša acīm, ne caur kameru kā biju pieradis. Tas bija jauns pavērsiens manā dzīvē.
Ap šo laiku es sāku strādāt pie savas grāmatas The King of Photography . Es meklēju skatus, vietas, priekšmetus ko iekļaut grāmatā un gūt iedvesmu savām bildēm.
Un tad esmu pirmo x atradu Siam's Guy magazine. Tā laika (60.tie-70.tie gadi) ietekmīgāko Taizemes pornogrāfijas žurnālu.
Kas pievērsa tavu uzmanību šiem žurnāliem? Cenzūra vai veids kā tā tika pasniegta?
*TDC*- Pilnīgi viss kopā
Vai tu mums vari nedzudz pastāstīt par Taizemes attieksmi pret cenzūru laika posmā, kad šie žurnāli tika izdoti?
*TDC*- Jā, protams. 60-tajos gados Taizemē bija ļoti strikti noteikumi par kaila ķermeņa attēlošanu bildēs, bet to pašu var teikt, par šo laika posmu arī Eiropā un Amerikā.
Pirms 60-tajiem gadiem cenzūras likuma nebija. Attēlotās bildes bija maigas un intīmas.
Bet sākoties seksa revolūcijai, pornogrāfijas materiāli kļuva par lielu problēmu daudzām valstīm.
Erotisko bilžu lielā plūsma kļuva par apgrūtinājumu tādām klasiska domāšanas veida valstīm kā Taizeme.
Kāpēc pornogrāfijas žurnāls izlēma cenzūru attēlot radošā veidā? Vai tas bija sava veida protests valdībai?
*TDC*- Nē, man nešķiet, ka tas bija protests. Vien veids kā mīkstināt stingro pieeju pret erotiskas rakstura bildēm.
Varbūt dažiem fotogrāfiem šī cenzūra piesķīra bildēm vēl lielāku erotikas klikšķi, jo kas ir apslēpts, tam tiek piešķirta lielāka fantāzija.
Kā ir mainijušās kietas Taizemē šodien? Vai cenzūra aizvien ir tik pat aktuāla kā agrāk?
*TDC*- Situācija šeit ir ļoti parodoksāla. Lai arī Taizeme ir pazīstama dēļ saviem atvērtajiem uzskatiem par seuksālo orientāciju, cenzūra vēl aizvien eksistē. Varbūt pēc gadiem 10 vai 20 tas mainīsies.
Vai tev šķiet, ka pēc 50 gadiem no šī brīža cilvēku cenzētie foto iekš sociālajiem tīkliem arī kļūs par mākslu?
*TDC*- Es teiktu, ka tas viss jau ir kļuvis par mākslu.
Piemēram, tādi lieliski mākslinieki kā Richard Prince ar savām bildēm Instagram.
Man šķiet ka māksla var būt jeb kas, svarīgs ir vien veids kā to pasniedz.
Iespējams pēc dažām paaudzēm tā laika mākslinieki mūsu šodienas bildes izmantos kā daļu no mākslas.
Interesanti, bet jebkurā valstī pastāv un pastāvēs cenzūra, par nožēlošanu. 
Nebūtu pasaulē izaudzināti morāli degradēti cilvēki (izvarotāji,pedofīli u.t.t),nevajadzētu nekādu cenzūru... 
