Hei! ^^ Sākumā laikam jāpiebilst, ka šim rakstam diemžēl nav nēkādas saitības ar alkohola pārmērīgas lietošanas sekām... 
Šis ir mans sacerējums/grāmata. Esmu tik pusē bet nolēmu sākt dalīties.
Stāsta notikumi norisinās tālā nākotnē, pēc planētas zemes rotācijas apstāšanās... izklausās neiespējami? Ne pa visam!
Šī ir Koma.
IEVADS
I. Gotfrīds.
. . .
Parasta diena... vēlviena diena, vēlviena saulaina diena. Kā sirēnas acis, dzidri zilas debesis un zāle ir zaļa, gaiss alumīnija un litija piesātināts. Daudzstāvu grausti nosūnojuši, ceļi saplaisājuši, cilvēce apmulsusi un neprāts pašsaprotams.
Es nezinu, kas mani šodien pārsteidza vairāk. Vai tā bija nemirstības ampulu parādīšanās Soulmart piedāvājumā, vai arī tas bija tikko ieviestais miesas nodoklis? Jā, tu dzirdēji pareizi, miesas nodoklis. Tirāna slapjais sapnis. Dzīvo ilgi un laimīgi, un maksā dubultā arī!
Dieva vārds, biju drošs, ka lietas mūsdienās vairs sliktākas nekļūs, BET te pēkšņi, iejaucās kāds tīrasiņu psihopāts un padara dienu nedaudz interesantāku. Nemirstība? Mums cilvēkiem? Tas būs kā bankets pie kanibāliem...
. . .
Sveicināti, es būšu šī vakara host's, jeb pareizāk sakot, vadītājs? Stāstnieks? Gids... nē?
Aizmirstiet. Viekāršāk sakot, šī ir mana pieredze un mans stāsts.
Sākumā, pievienošu pāris vārdus par sevi, lai mums rastos labāks priekšstats vienam par otru. Kā arī, ļauju jums nopreast, ka man ir vienaldzīgi jūsu uzskati par to kādam vajadzētu būt konstruktīvam stāstam un pietaupiet arī savus komentārus par to, cik paties tas ir un, cik iespējami ir notikumi tajā. Jēziņ, neviens nejautā, vai II pasaules kaŗš notika "pa īstam"! Bet ja padomā, arī vienīga pieejamā informācija par II pasaules karu, kas ir atlikusi ir atrodama tik vēstures grāmatās un mistiskās propagandas filmās, kuru avouts ir nezināms. Saprotiet, ko es ar to domāju?
Tātad.
Mani sauc Gotfrīds, esmu 54 gadus vecs. Esmu ieradies pie jums no citurienes. Pašlaik, tas nav svarīgi no kurienes, kā un kāpēc. Pietaupīšu šo informāciju vēlākam.
...Viss vairāk par visu es vēlētos ieslēgties kādā tumšā pagrabā, līdzi ņemot tikai cisternu ruma un liet māgā kamēr aknas atteiktu. Jūs jautāsies - Kāpēc? Lūk mana atbilde. Es esmu redzējis daudz. Es esmu redzējis nākotni. Jūs domājat ka nākotnei ir kāds sakars ar evolūciju? Nē. Es nezinu vairs, cik ilgi būs manos spēkos tajā noskatīties... esmu noguris, pesimismā kritis cilvēks un vēlos beidzot būt brīvs. Tāpēc.
Tomēr. Varbūt, pesimisms ir pavisam lieks? Varbūt padoties ir muļķīgi? Kurš gan spēj paredzēt nākotni? Un kā nekā, īstā dzīve ir tajās lietās kuras ir negaidītas un neparedzmas. Viss pārējais ir tikai mūsu uztvere.
Pārdomas raisošs temats.
Ak! Jūs vēl esiet šeit? Tad, ja jau Jums tik tiešām nav nekas labāks ko iesākt ar savu laiku, kā klausīties tajā, kā cilvēce pārkāpa daļu fizikas un lielāko daļu idiotisma robežu... laipni lūgti!
Par ko būs šis stāsts? Par nākotni? Tagadni? Tevi? Mani? Es nezinu... Tev izlemt! Viss ko zinu ir tas, ka šis stāsts ir patiess, tas arī ir viss kam ir nozīme
Joprojām esiet šeit? Lieliski! Tad iekārtojieties ērtāk un izbaudiet jūsu patreizējo brīvību, jo drīz vien, tā pat kā šis sildošais un mierpilnais rums manā glāzē, tā pagaisīs... tā pat kā jebkas un viss, kas mums pieder šīs īsās dzīves laikā.
Priekā!
(Turpinājums sekos)
