local-stats-pixel fb-conv-api

Veģetatīvā distonija - mans ceļš uz uzvaru56

513 2

Čau!

Šodien tāda pārdomu diena. Tādas man ir diezgan bieži, bet es par to nesūdzos. Tad nu arī vēlējos padalīties ar savu pieredzi, kura uzkrāta daudzu gadu laikā ar mērķi palīdzēt citiem saprast to, kas varbūt līdz šim nav saprasts un apzināties to, ko vēl nav sanācis.

Raksts ir balstīts tikai un vienīgi uz manu pieredzi un skatījumu.

513 2 56 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 56

0/2000

Paldies par atklātību un lai viss izdodas!

Ceru, ka šis stāsts iedvesmos kādu uz atveseļošanos, saprašanu vai kā savādāk!

 emotion 

20 0 atbildēt
Skatos latvija aug ne dzeki bet kkadas baabas, emocionali trausli nikuli kuri nav speigi pasu spekiem neko dzive sasniegt un nekadas problemas atrisinat. Vegetativa disnotija musdienas ir kluvusi par modes slimibu visiem tiem kuriem ir kads mazvertibas kompleks. Un paraudasana interneta ir ka zales tam visam. Mans ieteikums tiem dzekiem (ja vinus ta drikst saukt) iet un sakt darit kaut ko sava dzive - ievies sev hobiju vai kadu nodarbi kas panem gan fizisku gan emocionalu speku un tad nemus laika domat par kaut kadam tur distonijam un depresijam. Esi vecis nevis kaut kada cimperliga izlutinata skukjene kurai vecaki kartejo barbiju nenopirka.
17 2 atbildēt
Njā, stāsts ir diezgan emocionāls. Pati arī eju cauri VD un tas nav viegli. Eju pretī straumei ar cerību, ka to kaut kā uzveikšu nevis izdegšu pavisam...
12 1 atbildēt

Kādreiz arī sirgu ar veģetatīvo distoniju - uznāca panikas lēkmes, nevarēju paelpot, baisi augts asinsspiediens, sajūta, ka tūlīt atmetīšu pekas un vienlaikus bailes no nāves. Saucu ātros, tie laida vēnā zāles un neko nepārmeta, jo tas esot izplatīts izsaukumu iemesls. Mēdzu iedzert, bet tas nepalīdzēja, tāpat kā darbs laukos, pirts, upe, cope ar draugiem, pastaigas ar metāldetektoru, pat ar izpletni lēcu un ceļoju uz eksotiskām zemēm (Filipīnas, Bali u.c.). Nekas nelīdzēja, līdz iemīlējos, bet mīlestība bija nepiepildīta. Tas radīja kvalitatīvi daudz augstāku stresa līmeni, kura rezultātā veģetatīvā distonija pazuda kā sniegs pavasara saulītē, un to nomainīja krietni šausmīgāki psihiskie pārdzīvojumi, salīdzinot ar kuriem veģetatīvā distonija un depresija šķita mīļas atmiņas.

11 1 atbildēt

Pārdedzināji sevi. Pazīstama sajūta, galvenais ko jābeidz darīt- uzskatīt ka par katru cenu vajag izdarīt vairāk un vairāk, citādi nepaspēsi kaut ko.  Šī cena bieži vien ir psihiskās kaites, kad pārej pāri kādam limitam īsā periodā par daudz. Man nebija distonija, bet depresija ir pazīstama lieta. Sākumā mēģināju to risināt dažādi- ar cigaretēm, medikamentiem, alkoholu, narkotikām, lai uz brīdi aizmirstos, un pārvarētu dzīves stulbumu- ka cilvēkiem svarīgāka ir nauda un vara,  nekā kā jūtas otrs cilvēks.  Galvenais tam visam bija, ka biju vīlies cilvēkos- viņu feik tēlošanā, negodīgumā, izmantošanā, neiejūtībā, tiekšanās pēc bagātības kā tikai galvenā dzīves mērķa. Tanī brīdī pievērsos reliģijai, un tas ļoti palīdzēja arī iegūt tiešām dziļu izpratni par pasaules uzbūvi un paskatīties no malas- ka dzīvojot mēs visi aizmirstam par Dievu, bet kad kāds nomirst- tad ceram, ka viņš nonāks pie Dieva. Subjektīvi apskatām viņa dzīvi, un ceram, ka būs ok un nonāks paradzīzē. Tanī pat laikā, pēc cilvēka dzīves spriežot, lielāko dzīves daļu cilvēks ir tiecies tikai pēc naudas, krāpis citus, izturējies augstprātīgi- "Ko līdz, ja cilvēks iemanto pasauli, bet zaudē dvēseli" . Tagad vairs nav tas, ka pastāvīgi ir mazvērtības kompleksi, jo man vajag vairāk un vairāk, un es mūždien uzskatītu sevi par cietēju (Reizi pa reizēm ir gan).  Esmu iemācījies gandrīz katrā dzīves brīdī koncentrēties uz pozitīvo, un izbaudīt katru sekundi un minūti. - Bet arī domājot un darot citiem tikai to, ko es gribētu, lai dara man.  Draudzeni gan pagaidām nav viegli atrast, jo lielākā daļa meiteņu ir izlaidušās un nemaz neuzskata par nosodāmu izlikt puskailas bildes apskatei. Un protams, arī pastāvīgi ir seksa propoganda internetā un citur- jo arī dziļākā izpratnē esmu sapratis, ka ar to ir viegli piesaistīt uzmanību, jo seksuālā dziņa tiek piesaistīta uzreiz vairošanās iespējai.  Tomēr, dzīvi uztveru daudz mierīgāk. Bez cigaretēm, narkotikām. medikamentiem utt.  emotion 

11 1 atbildēt

man ir otrādi ar veģetatīvo distoniju - es pieņemos svarā.

 un kad uzdod vēders, viss sagriežas un klucēt jāiet, pat nezinu, no kurienes tik daudz klucējamais materiāls rodas.

7 0 atbildēt
Es ar VD iepazinos 13 gados. Nodzīvojām kopā gadus piecus. Sākumā dzīvoju uz zalēm, pēc tam apmeklēju dārgus homeopātus, līdz sapratu, ka zāles īsti nemaz nepalīdz, tās novērš simptomus, bet neārstē. Nejauši uzdūros tādai lietai kā meditācija, sāku ar to nodarboties un nu varu droši teikt, ka ar veģitatīvo vairs neesam kopā jau ilgu laiku. Zāles nepalīdz, ir jāstrādā pašam ar sevi, lai kas mainītos!
6 1 atbildēt

Kā jau te daudzi raxta - viss ir galvā, apziņā, ambīciju pārspējā pār organisma spējām. Tu vari un tev izdosies! Vienkāršā dzīves patiesība, kas man ar prasīja gadus un pieredzi - tu vienmēr nevari būt pirmais un to arī nevajag, lai tiek arī citiem.

5 0 atbildēt

Var diezgan ātri izsist no galvas to slimību, ja mazliet pacenšas

5 0 atbildēt
Man tas draņķis bija un likās, ka gals ir klāt. Tiku vaļā pateicoties sportam un atmetu pīpēt. Sāka parādīties kārtīga apetīte un visi nelabumi/sliktas domas, ģīboņi, reiboņi, panikas lēkmes utt pazuda. Sports ir nevis reizi nedēļā uz zālīti, bet 2x nedēļā peldu pa ~ 1500m, noskrienu vidēji 15 km nedēļā. Distanču slēpošana, gari pārgājieni pa GNP. Eju ar kājām uz darbu, nevis ar sabiedrisko vai auto. Protams tam visam jāieplāno laiks.
5 1 atbildēt

Atceros tevi no skolas laikiem, kā aktīvu un zinošu čali. emotion Malacis! 

5 1 atbildēt

VISS IR GALVĀ - ko autors arī saka!

4 0 atbildēt

Zināma lieta, ir gadījies. Diagnoze R37, ja nemaldos. No savas puses varu ieteikt sākt dzert alu un daudz. Ij nerviem palīdz, ij miegs labāks, ij kalorijas tiek uzņemtas. Protams, organismi ir dažādi, bet pamēgini. Vispār ir tāds krievu teiciens - Vse bolezņi ot ņervov, oģin triperok ot udovoļstvija.... Veseļojies.

3 0 atbildēt

Jaa, tiksimies noteikti! emotion Paldies par rakstu!  emotion 

3 0 atbildēt
Man ir bijusi Vd 2 reizes. Abas reizes tas bija sausmigi. Arste teica, ka ta bus ar mani vienmer un tiklidz parpulesos- tas atgriezisies. Tapec tagad sekoju darba/ atputas un stresa noturibas rezimam.
4 1 atbildēt

 emotion 

2 0 atbildēt
Liels paldies par so rakstu es jau 8 gadus cinos ar VD un lietoju andidepresantus jo savadak man ir panikas lekmes.
4 2 atbildēt
emotion
1 0 atbildēt
Manam vīram ir Agora fobija, un viņam ir reizes kad negrib atrasties sabiedrībā. Galvenais, ka vari pārvarēt savu kaiti!
2 1 atbildēt
Arī man jau 4 gadus ir tāda, brīžiem parādās panikas lēkmes un vel visādas kaites, tajā brīdī pats galvanais ir censties nedomāt par to, nepievērst uzmanību, tie kas zin, tie saprot ka tas ir šausmīgi smagi tā izdarīt.. bet ja sekmīgi katru reizi spēsiet par to nedomāt, tās lēkmes pāries ar vien ātrāk un ātrāk, un parādīsies arvien retāk! Man vismaz tā ir, un tas arī palīdz, un tieši tā esmu ticis galā ar VD!emotion
2 1 atbildēt