Vecāki saprot likumsakarības
Vecākiem bieži vien ir ''Oho!'' sejas izteiksme, kad tie uzzina un izprot likumsakarības starp viņiem un bērniem mājās un kā bērni uzvedas draugu starpā. Tie saprot, ka mājas ir svarīga vieta, kurā bērni un jaunieši sevi apgūst un apgūst sociālās prasmes.
– Es vecākiem sniedzu konkrētus padomus par to, kā efektīva konfliktu atrisināšana bērnos veicina sociālo kompetenci. Un svarīgākais ir tas, ka vecāki iemācās kaut ko jaunu par pašu emocionālo apgūšanu mijiedarbībā ar saviem bērniem, saka Jorgensena, kas šo tēmu ir zinātniski pētījusi un interesējas par kompetences attīstīšanu starp radiem.
Sociālā kompetence novērš mobingu
– Mēs zinām, ka sociālā kompetence bērnos piedalās problemātiskas uzvedības novēršanā, tai skaitā arī mobinga, saka Jorgensena. Šeit ir runa par sociālām prasmēm, kuras bērni spēj likt lietā sociālā mijiedarbībā ar citiem.
Bērni ar augstu sociālo kompetenci tiek tipizēti, ka tie spēj iedomāties sevi citu situācijās. Tas ļauj viņiem labāk saprast citu emocionālās dzīves, tie spēj iegūt un uzturēt draudzības, un spēj labāk saprast kā citi bērni jūtas, esot draugos ar viņiem pašiem. Šie bērni spēj atrisināt konfliktu situācijas, spēj redzēt un saprast konsekvences par savām rīcībām un uzņemas atbildību par savu lomu potenciālos konfliktos. – Sociāli kompetentiem bērniem skaidri un gaiši ir ''labāka'' instrumentu kaste, ko tie var likt lietā pret citiem. Tas nozīmē spēt iedzīvoties citos un saprast, kā tas ir - būt atstumtam, bez draugiem un kā ir būt mazliet savādākam par citiem. Un tas nozīmē, ka viņi citus apceļ daudz mazākā mērā, saka Jorgensena.
Vecāki ir kā paraugi
Sociālā kompetance tiek pilnveidota un uzlabota līdz ar laiku un ir cieši saistīta vecāku un bērnu mijiedarbībā. Bērniem ir nepieciešams, lai kāds viņus vadītu un robežu noteikšana, taču viņiem arī ir nepieciešamas vecāku rūpes un uzmanība, kā arī tas, lai vecāki iesaistās viņu dzīvēs un palīdz viņiem tikt galā ar savām domām un regulēt sajūtas pret citiem.
– Tādēļ vecāku kompetence ir ārkārtīgi svarīga, saka Jorgensena. – Vecāki ir svarīgi paraugi bērniem, viņa turpina. – Ja bērns izrāda negatīvu uztveri par kaut ko vai kādu, var būt svarīgi mēģināt regulēt bērna perspektīvas pozitīvajā virzienā, un palīdzēt bērnam saprast, ko viņš jūt, kā arī - ko citi jūt.
Skaļi domāt par emocijām
– Ir vienkārši pateikt, ka nedrīkst pret otru izturēties ļauni, bet ja vecāki paši apsēdina bērnu un par to runā, visticamāk, bērni darīs pakaļ, saka pedagogs.
Devīgi un ietveroši vecāki, kas pozitīvi izsakās par citiem, kad tie atrodas kopā ar bērniem, ir svarīga atslēga labu sociālo prasmju attīstīšanā. Brīnīšanās vai ''skaļa domāšana'' nostāda vārdus emociju lielajā spektrā; ko gan viņa domāja un izjuta, kad viņa to pateica? Tas noved pie tā, ka bērni labāk izprot citu emocionālās dzīves, spēj ''sakabināt'' rīcības un jūtas, un iedzīvoties tajā, kā ir, kad nav draugu vai arī kāds ir mazliet savādāks.
Bērni iemācās ikdienas sadzīvi un mijiedarbību mājās
– Tam, kas notiek starp mājas četrām sienām, ir liela nozīme tajā, kādu mijiedarbības modeli bērns attīsta. Ja māte un tēvs nepārtraukti strīdas par sīkumiem, nonāk konfliktu situācijās ar kaimiņu vai izrāda attieksmi, kas var liecināt, ka negatīvi izteikties par citiem ir labi, arī bērniem neapzināti iemāca to, ka tā arī ir jāizturās viņiem pašiem.
Šādus mijiedarbības modeļus bērns ņem sev līdzi uz skolu un brīvā laika aktivitātēm. Tas var novest pie tā, ka bērns regulāri nokļūst konfliktu situācijās, nespēj atrisināt konfliktus, nespēj paredzēt savu rīcību sekas un uzņemas mazu vai nekādu atbildību par savu lomu konfliktu izveidē. Šie bērni var izveidot mobinga attieksmi.
Lēkt kara bedrē vai iedziļināties sevī pašā
Ja bērns apceļ kādu citu, arī vecāku reakcijai ir liela nozīme tajā, vai mobings turpināsies. – Vai tu lec kara bedrē un sevi aizstāvi, vai arī tu iedziļinies sevī pašā, kad tu kā vecāks saņem ziņu, ka tavs bērns citus apceļ? jautā Jorgensena.
Ir vajadzīgs liels nobriedums un spēja atskatīties atpakaļ, lai saprastu, ka viņu bērni patiesi citus apceļ un lai vēlētos kaut ko darīt lietas labā, lai novērstu tā turpināšanos. – Šī ir sevišķi sensitīva teritorija un tas norāda, ka pašiem vecākiem arī ir nepieciešama kompetences attīstīšana tajā, lai saprastu, kas viņiem ir jādara, ja viņu bērns veic mobingu. Šīs kompetences attīstīšana mūsdienās netiek plaši piedāvāta. Vecākiem būtu jāpiemīt kompetencei gan mobinga uzvedības novēršanā, gan kā rīkoties lietas labā, ja tas jau ir noticis, saka Jorgensena.
Mūsu rīcības, rotaļīgums, ziņkāre, morāles un intereses par to, kas noris aiz cilvēku rīcībām ir atslēgas bērnu sociālajā izglītotībā, pedagogs nobeidz.