local-stats-pixel fb-conv-api

Aizliegtā pilsēta | 131

64 0

Sofija pamodās no Maksa runāšanas. Blakus gultā viņa nebija,viņš bija aizņemts ar datoru. Ārā jau bija nedaudz gaišs, pulkstens bija seši no rīta. Sofija uzvilka kreklu un devās paskatīties ko Maksims dara. Pieejot tuvāk no sāna viņa ieraudzīja, ka viņš spēlē Counter-Strike.
- Em... Tev viss labi? - Sofija vaicāja
- Aha, a kas ? - vienaldzīgā tonī atbildēja
- Nu-u nekas. Tev ir 22 gadi ir seši no rīta un tu kā tāds datoratkarīgais sarunājies ar datoru. - Sofija bija nedaudz pārsteigta no Maksa nodarbes tādā laikā.
- Es saprotu kā tas izskatās, bet tas ir tikai un vienīgi Daņika dēļ. - sacīja Maksims nenovēršoties no datora ekrāna.
- Nu ja, skaidrs! - Sofija nezināja kas ir Daņiks, bet nolēma tobrīd to nenoskaidrot.
Sofija saprata, ka vairs neaizmigs. Viņa saklāja gultu, atrada savās mantās grāmatu, kuru jau lasīja kādu laiku, apgūlās uz gultas, tuvāk plašajam logam. Vienā brīdī puisis pagriezās uz Sofijas pusi un ieraudzīja, ka viņa lasa. Viņš nespēja to nenokomentēt.
- Sof... Tev ir 21 gads, ir seši no rīta un Tu lasi grāmatu. - ironiskā tonī viņš pateica.
- Tas ir tevis dēļ! - nedaudz novēršoties Sofija atbildēja
- Ko Tu lasi? - Maks painteresējās
- Eņģeļu dusmas. - viņa atbildēja
Stundu katrs bija aizņemts ar savu nodarbi. Līdz Maksims pārģērbās.
- Tu uz kurieni? - Sofija aizvēra grāmatu skatoties uz puisi.
- Iešu pārbaudīšu, vai tētis nav pamodies no manas sarunāšanās ar datoru. Tu saģērbies, ja nu kas, vajag jūs galu galā iepazīstināt kamēr viņš ir mājās. - sacīja Maks, tad piekārtojis matus viņš aizgāja pie tēva.
Sofija par to pat nebija iedomājusies. Meitene gribēja iepatikties Maksa tēvam, bet nejutās tam īsti gatava, tobrīd tas viņu izsita no sliedēm. Uzreiz viņa sāka meklēt ko uzvilkt, tā lai izskatās piedienīgi, bet ne pārāk. Nākošajā brīdī nevarēja izlemt ko darīt ar matiem, tādēļ atstāja tos izlaistus. Tad viņa sēdēja uz gultas un domāja kā un ko atbildēt uz visiem iespējamajiem jautājumiem, kā arī ko teikt ja būs tāda vajadzība.
Kad Maksims iegāja istabā un ar roku parādīja, lai Sofija nāk viņam līdzi viss uztraukums meitenei pazuda. Viņi nogāja uz pirmo stāvu, tur viesistabā Viktors viņus jau gaidīja.
Priekš saviem 45 gadiem Viktors izskatījās ļoti labi. Acis ļoti izteiktas, tumšākas nekā Maksimam. Sirmo matu var teikt nav. Pēc sejas mīmikas vien var secināt, ka viņš ir ļoti kategorisks cilvēks.
- Tēt, tā ir Sofija. Sofij, tas ir mans tēvs... Viktors. - knapi pārkāpjot istabas slieksnim Maks jau viņus stādīja viens otram priekšā.
- Prieks iepazīties! Nebiju gaidījis, ka Maks kādu vispār mājās atvedīs. - Viktors cītīgi vēroja Sofiju, var teikt skenēja viņu cauri.
- Man arī ļoti patīkami! - Sofija apmulsa no Viktora skatiena, bet centās to nerādīt.

64 0 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

 emotion 

1 0 atbildēt