local-stats-pixel fb-conv-api

Izcilais latviešu leģionārs35

212 1

Sakarā ar Lāčplēša dienas tuvošanos,šoreiz pastāštīšu nedaudz par kādu izcilu latviešu karavīru.

Žanis Butuks

Šim latviešu karavīram ir vairāk nekā simts uzvarētas tuvcīņas, viņš bija ļoti daudz reizes ievainots un nopelnīja gandrīz visus iespējamos Vācijas bruņoto spēku apbalvojumus.

Žanis Butuks dzimis 1906. gada 29. jūlijā Mežmuižas pagasta Mazberķē, puikas gados kopā ar vecmāmiņu (vecāki nomira ļoti agri) dzīvoja Kalnmuižas pagastā. Jaunības gaitās viņu ļoti ieinteresēja medības un makšķerēšana, bet , kad pienāca obligātā dienesta gadi Latvijas armijā, ko viņš aizvadīja kā kareivis 3. Jelgavas kājinieku pulkā, viņš aizrāvās arī ar boksu. Pēc obligātā dienesta viņš atsāka strādāt lauku darbus, lai gan armijā bija ieguvis dižkareivja dienesta pakāpi un pabeidzis instruktoru kursus, tomēr bija jāklausa audžutēva aicinājumam saimniekot 70 hektāru lielajā "Lielstiļļu" saimniecībā. Militārās zināšanas noderēja , aktīvi darbojoties 16. Jelgavas aizsargu pulkā, kur viņš kļuva pazīstams kā izcils šāvējs, uzvarot vairākās vietējās un starptautiskās šaušanas sacensībās.

Kad 1940. gadā Latvija zaudēja neatkarību, Butkus nemaz neslēpa savu nepatiku pret padomju varu un nepakļāvas okupantu prasībai nodot šaujamos ieročus. Runāja, ka vietējie miliči gan zinājuši, kad bijušajam Tērvetes pagasta aizsargu nodaļas priekšniekam, ir kautkur paslēpti kādi šaujamieroči, taču bailēs no Žaņa izlikās to nemanām. Bet tad pienāca 1941. gada 14. jūnija deportāciju diena, un čekisti apcietināja viņa sievu divas meitas. Pats Žanis, nojauzdams ko nelāgu , jau naktī bija paslēpies mežā, no kuriens bezspēcīgā niknumā viņam pa gabalu nācās noskatīties, kā viņa tuviniekus aizved uz Sibīriju. Nedēļu vēlāk sākās karš starp Vāciju un Padomju Savienību, un Žanis Butkus bija viens no pirmajiem, kas devās atriebties padomju varai. Savā pastā viņš organizēja pašaizsardzības vienību, iesaistoties apšaudēs ar vietējiem padomju aktīvistiem, miličiem un atsevišķām bēgošām sarkanarmiešu militāristu grupām.

1942. gada jūnijā Butkus kā brīvprātīgais, turpinot savu atriebības karagājienu pret komunistiem, kopā ar 26. (Tukuma) latviešu kārtības dienesta bataljonu devās uz Austrumu fronti. Tur viņš piedalījās cīņās pret Sarkano armiju un padomju partizāniem pie Ilmeņa ezera, kā arī Baltkrievijas teritorijā pie Minskas un Sluckas. Jau šājās kaujās par viņu sāka runāt kā par meistarīgu un pārdrošu izlūku. Pēc vairākiem sekmīgi noorganizētiem izlūkgājieniem pie viņa formas tērpa parādijās arvien jauni apbalvojumi, tostarp arī Dzelzs krusta 2. šķira.

1943.gada aprīlī 16. policijas bataljonu ieskaitīja Latviešu leģionā un nosūtija uz pozīcijām Volhovas purvā. Tur Butkus kļuva par Dzelzs krusta 1. šķiras kavalieri. Septiņas reizes viņš devās pāri frontes līnijai visas reizes šie gājieni bija sekmīgi. 1943. gada beigās kādā kaujā Žani smagi ievainoja un viņš kontuzēts bezsamaņā starpfrontes līnijā nogulēja 34 stundas. Viņa cīņu biedri jau bija sākuši spriest par bēru ceramoniju, taču Butkus tomēr izdzivoja un pat atgriezās ierindā.

Ar savu drosmi viņš īpaši bija izcēlies 1944. gada 16 - 19 marta kaujās Veļikajas upes krastos. Te Butkus lika lietā arī savu labo šaušanas prasmi, mēroties spēkiem ar krievu snaiperiem. Neizpalika arī vairāki veiksmīgi un pārdroši izlūkgājieni. Pēc šim kaujām sekoja jau kārtējais ievainojums , bet pēc izārstēšanās Butkus atgriezās ierindā un ar savu rotu karoja jau Latvijas teritorijā 1944. gada augustā pie "Lejasbultām'' starp Lubānu un Cēsīm viņi vairāk nekā 20 stundas atvairīja ienaidnieka uzbrukumu. Kopā ar sešiem rotas karavīriem Butkus sedz atkāpšanos, nokļuva ielenkumā, izlauzās no tā, būdams ievainots kājā, plecā,galvā un vēderā. 21. augustā viņam piešķīra Bruņinieka pakāpes Dzelzs krustu. Par Butkusu viņa cīņu biedrs kapteinis Viliz Hāzners vēlāk rakstīja ''Viņam patika atrasties, kur kaut kas notiek. Neviens no frontes vīriem laikam nemācēja tā darboties tuvcīņās kā viņš''.

Pēc Otrā pasaules kara beigām Žanis Butkus nokļuva britu gūstā un kādu laiku atradās latviešu karagūstekņu nometnē Zēdelgēmā, Beļģijā. Pēc atbrīvošanas viņš pārcēlās uz ASV, kur arī nodzīvoja visu atlikušo mūžu, savu šīs zemes gaitu pabeidzot 1999. gada 15.majā Aļaskā.

212 1 35 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 35

0/2000

Paldies par labu un saturīgu rakstu. Latviešiem ir jāzin savi varoņi. Butkuss bija īsts vīrs emotion , kaut mūsdienās tādu būtu vairāk! Starp citu vari uzrakstīt par vēl vienu varonīgu vīru uzvārdā Ādamsonu ar iesauku Marokas Baigais - vārdu diemžēl neaceros.+

38 0 atbildēt
Lai Dieva svētība Latviešu patriotam Žanim Butkus!!!
30 1 atbildēt

Visi leģionāri bija izcili, tikai dažs ar kaut ko izcēlās un tajā brīdī bija kāds cilvēks, kas to iemūžinātu vai vēlāk atcerētos un pastāstitu par to visiem,tomēr, īstos varoņus mēs nekad neuzzināsim.

Žēl, ka viņu dzīvības tika izmestas, lai ebreji un komunisms tāpat valdītu pār cilvēkiem un viņu prātiem 70 gadus vēlāk.

29 1 atbildēt

Cienīsim savu vēsturi un varoņus. emotion  emotion  emotion 

24 0 atbildēt

Paldies,ka izcēli gaismā Letiņu varoni!! emotion  emotion  emotion 

23 0 atbildēt

Butkusu vēl pēc kara trimdā PSRS safabricēja apsūdzības ka viņš  it kā piedalījies  ebreju slaktiņos. Un daudzi amerikā un izraēlā tam noticēja.    Par  varoņiem runājot, varēji arī pieminēt Ancānu vai tādu  izcili spilgtu personāžu kā   "Marokas Baigo"

10 0 atbildēt

Vispār labs raksts ! Nezināju par tādu vīru. Pašam opis 19. divīzijā kurzemē atkapāja.

9 0 atbildēt

Nezināju, ka manā novadā tāds varonis bijis. Vai ir ziņas par viņa meitām un sievu?

8 0 atbildēt

Cilveks kas svešas, neloģiskas ideoloģijas vārdā, bez jebkāda personīga iemesla....

Tu labāk palasi raksta sākumu un tad vari bezloģiski spriedelēt par to no kā tu vispār neko nesajēdz...retards

8 0 atbildēt

nu bļin, sāku lasīt rakstu, un jau pirmā kļūda: Žanis Butuks   emotion  

Šis izcilais latviešu leģionārs ir BUTKUS!!!!

https://lv.wikipedia.org/wiki/%C5%BDanis_Butkus

vai ir tik grūti kaut 3x pārlasīt tekstu pirms publicēšanas?   emotion  

6 0 atbildēt
Par fašismu man viss vairāk riebjas komonisms. Ja manu sievu un bērnus aizsūtītu uz sibīriju, kur iespējams arī nomirtu. Es tiešām aiz dusmām katru komonistu nožnaugtu viņu pašu sarkanajā karogā.
5 0 atbildēt
Nomierinies, psiholog.
5 0 atbildēt

Cepuri nost,īsts vecis,ka iedomajos mūsu datoristu paaudzi,tā slikti metas.Lupatas,ne paaudze.Tie bija īsti veči,bet tādi diezin vai palikuši,latviešu vidū droši,ka ne.Īstus večus otrajā pasaules karā nošāva,vai lāģeros nobendēja,vai kā Žanis dabūja savu Tēvzemi pamest.

4 0 atbildēt

Nu tad Butkus vai Butuks?

4 0 atbildēt

Tā tas vienkārši notika, tas ir bija karš, vēsture. Vēsturi ir labi zināt.

3 0 atbildēt

Jap Ir pakāpes!aiiii

2 0 atbildēt

👍

1 0 atbildēt

 Palasi ko Esi   uzrakstijis,un pats sapratīai   ,ka Tev  vēl jāmācās gramatika,un Tavu stulbo muldēšanu neņemu vērā,jo neviens normāls cilvēks ,izņemot mutes bajārus kuri slēpjas aiz segvārdiem ,kā jau visi nodevēji,tādas muļķības negvelž.Paliec sveiks,man apnika ar kaut kādu pajoliņu sarakstīties.

1 4 atbildēt

Es redzēju visu pēckara laiku,un man neviens neiestāstīs,kaleģionāri cīnijās par Latvijas neatkarību,vienīgie bija tā sauktie mežabrāļi,kuri tiešām bija varonīgi cīnītāji,bet lielākā daļa leģionāru aizlaidās līdz saviem saimniekiem,bet ko te muti klabinat,tādiem ,kuri tic fašisma idejām ir bezcerīgi kaut ko skaidrot,un man arī nav nekādas patikas. 

0 4 atbildēt

Neuzskatu ka karojot fašistu armijā viņš ir varonis,pus pasaules karoja pret fašistiem,bet šeit kāds domā no pavisam nesaprotamāa domu gājienā.Par varoņiem vienīgi var uzskatīt tos vīrus,kuri pēc kara cīnijās par brīvu Latviju,ne tos kuri karoja vācu armijā.Šie vīri tiešām cerēja,ka būs kara turpinājums,bet arī šoreiz lilvalstis izsprieda citādi,un vīri aizgāja bojā,jo Staļina režīms nesaudzēja nevienu. 

2 9 atbildēt