Kur ir, tur rodas! Puķkāpostu, tādu maziņu, cmukiņu, cietu un baltu, ar maigi zaļām lapiņām eZZiiC iegādājās jau svētdien. Ar domu k-ko uzčinīt. Bet, kā jau vienmēr, vēl uzradās visādi pastinaki, rāceņi, kabači... ehh! Un tā, vakar eZZiiC ielūkojās leCskapja apakšējā plauktā un - oi! - atrada tur mazo cmukiņo. Nu nē, vairāk vairs gaidīt nevar, jāsāk jandalēt 
Cmuko maziņo eZZiiC sadalīja, iebēra katlā, uzlēja maz-maz ūdenīti, lai tas iztvaikotu, un nebūtu viss vērtīgais jāizlej. Mazliet sālīti vēl, un - aidā!
Šito visu lērumu jāmoči klāt mazajam cmukajam, nu tam, kurš jau sadalījies un mazliet iztvaicējies 
Formītē cmukais sagūla kā gultiņā. Maigās lapiņas eZZiiC neizmeta, tās kā maigs paladziņš apklāja vēl siltās puķkāpostiņa rozetītes.
Bļodiņā eZZiiC samaisīja oliņu, sieru, krējumu, sāli, piparus, ķiplocēnu un piešāva ķirbju sēkliņas. Visu uzlēja formītes saturam un pa virsu vēl mazliet sieru.
Cepenē jaukumiņš pabija apmēram 20 minūtes. Nu cmuks gan sanāca!
Uz šķīvja, kopā ar gurķēniem un krājumiņu, sacepums aicināt aicināja, mmm!
Nu ko, spocēni, atliek vien novēlēt labu apetīti! Lai izdodas! 
Šonedēļ notiek Rīgas restorānu nedēļa un cik zinu, daudzi izmanto ziedkāpostu, personīgi es savārīju ziedkāpostu zupu
