Ooo, 
spocēni!
Gaidījāt stāstu Džanni Rodari stilā? Hā, aplauziens!
Šoreiz eZZiiC pastāstīs par savām mazsālīto gurķīšu gatavošanas niansēm, kā arī par savdabīgu eksperimentu (eZZiiC tak ir eksperimentētājs Nr1, aizmirsāt, vai? 
)
/eZZiiC atvainojas par dažām miglubildēm, jo nepaspēja čību izmazgāt/
Tie ir eZZii... tfu, gurķīši miglā.
Koroch, eZZiiC nopērk mazus, mazītiņus gurķīšus. Trauka apakšā iegriež dillītes, ķiplocēnu, iemet lauru lapu un cmuki apaļīgos piparēnus, piesviež sauju pērnos izkaltētos tomātēnu lakstus (sastāvdaļas variējas, atkarībā no pieejamības un fantāzijas). Pa virsu izkārto zaļos.
Virsū uzper vēl ķiplocēnu un dillītes. Ūdeni uzvāra, ieber tur sāli (vairāk) un cukuru (mazāk). Viss uz aCCi!
Te nu eZZiiCim sarosījās fantāzija - iepēra gurķos sarkano redīsiņu un visu pārlēja ar sālscukuraūdens verdošo maisījumu. Nākamajā dienā redīsiņš tēloja emo.
Palika bāls uz sulīgi zaļo gurķēnu fona.
Taisām vaļā trauku /skats no augšas/
Gurķēni zaļi un kraukšķīgi, a redīsēns nobālējis.
Incanti, ka visa sarkanā redīsēna krāsa iefiltrējusies iekšā, un baltā iekša kļuvusi super rozīga (un tie gurķēni sašķiebuši ģīmjus, laikam skauž! 
).
Bet garša redīsēnam perfekta! Turmāk eZZiiCC gatavos mazsālītos redīsēnus. Skola rokā!
Man mamma bieži Rīgas centrāltirgū no vecenēm pirka mazsālītos gurķīšus,kurus varēju TOŅIEM(tonnām)ēst!!!ŅAMMMM!
