Vai to dara kāda cilts Āfrikā vai Klusā okeāna salā? Tāpat kā mūsu līdzcilvēki. Nav tālu jāmeklē, lai atrastu dzīvu piemēru. Lieta, kas nav palikusi akmens laikmetā. Dažiem tas var šķist pilnīgi normāli, citi pat vēlās būt apēsti. Vai tā ir psihiske novirze, slimība? Daudzi no kanibāliem ir slepkavas un nekrofili, kuru dzīvē nav pietrūcis pāridarījumu. Vai tādā veidā izpaužas vēlēšanās kompensēt trūkumus? Pirmatnējās ciltis piekopa rituālistisku kanibālismu, kad, ēdot noteiktus orgānus, centās iegūt ienaidnieka spēku vai gudrību. Iespējams, ka neandertālieši bija kanibāli, un, iespējams, ka modernais cilvēks lietoja uzturā neandertāliešus. Kāpēc gan lai citu cilvēku neuzskatītu tikai par gaļas gabalu, ko var apēst? Ne jau ikdienas uzturā, bet īpašos gadījumos kā to dara Hannibals Lekters. Tas ir tabu, pats stingrākais aizliegums, par kura pārkāpšanu pat neiedomāsies, bet tik un tā atrodas, kas to izdara. Lai arī tas ir primitīvisma stereotips, liela daļa no mūsdienu kanibāliem ir gluži parasti cilvēki