Zinātniskas un, iespējams, līdz šim nezināmas lietas par Zemi un orbītu.
Ko Tu nezināji par Zemi un tās orbītu?17
Sezonālā nobīde
Tas izspaužas apmēram tā – aukstākais vai siltākais laiks ir nevis ziemas vai vasaras vidū, bet, piemēram, mēnesi vēlāk. Tas šobrīd vērojams visā pasaulē, arī Latvijā, un skaidrojams ar zemes ass līknes „straujo” maiņu.
Mēness dodas prom
Katru gadu, mūsu vienīgais pavadonis Mēness, attālinās no Zemes par apmēram 4 centimetriem. Tas notiek tādēļ, ka palielinoties zemes masai (meteorīti, komētas, palielinās zemes pievilkšanas spēks, bet tā kā Mēnesim ir diezgan liela masa, tas nevis vairāk nostiprinās pie Zemes, bet tieši otrādi, palielina savu ātrumu, kā rezultātā pakāpeniski attālinās no Zemes. Bet kopš Kristus dzimšanas, tas ir attālinājies vien par 100 metriem.
Rotācijas palēlināšanās
Berzes dēļ, kuras izraisa klaiņojošas kosmosa daļiņas (meteorīti, komētas,) Zemes griešanās ļoti pakāpeniski samazinās. Apmēram par 1/100 apgrieziena gadsimtā. Zinātnieki uzskata, ka pašā zemes veidošanās sākumā, tās apgrieziens ap savu asi ilga apmēram 13-14 h, bet kulmināciju sasniedza apmēram 100 000 000 gadu atpakaļ, vienu apgriezienu veicot apmēram 32 stundās. Zinātnieki lēš, ka apmēram pēc 10 000 gadu, Zemei vairs nebūs nepieciešama viena liekā diena ik pēc 4triem gadiem.
Milankoviča cikls
20. gadsimtā, astronoms Milutins Milankovičs, pamanīja, ka zemes rotācija, ekcentritika un procesija nav patstāvīgas. Viņš izvirzīja hipotēzi, ka apmēram ik pēc 40 000 gadu zeme iziet vienu ciklu, kurā zeme no vidēji 24,2 grādiem (attiecībā pret taisni) kļūst slīpāka, sasniedzot pat 22,6 grādu, un atpakaļ. Teorētiski, mēs šobrīd atrodamies gandrīz pašās cikla beigās, jeb 22.5 grādu lenķī. Šobrīd Milankoviča ciklu mēdz piedēvēt arī kā leduslaikmetu rādītāju, jo leduslaikmeti, pēc daudzām hipotēzēm, norit tieši noteiktā zemes ass liekuma periodā.
Precesija
Iespējams, Jūs zināt, ka zeme griežas ap savu asi, domājams, zināt arī to, ka tā griežas arī ap Sauli. Diemžēl ne viena, nedz arī otra zemes „darbība” nav ideāli regulāra un „svārstās” . Tā, piemēram, Zeme griešanos ap savu asi regulāri maina gandrīz katru gadu, kā rezultātā gads ne vienmēr ir vienlīdz garš. Tieši tāpēc zinātnieki ir iedalījuši 3 gadu tipus : Zvaigžņu gads (265 256 dienas) , Anomālistiskais gads (265 259) un Tropiskais gads (265 242 dienas) , kuri kopā rada ceturto jeb „Garo gadu” , kurš tiek pagarināts, lai kompensētu iepriekšējo trīs un garā gada apmēram 0.25 dienas lielo pārpalikumu.