local-stats-pixel fb-conv-api

Kas pareizi, kas nepareizi? 22. Nodaļa9

40 0

Ievēlos pie Natašas. Nata sēdēja uz kāpnēm un dzēra viskiju.

-Pirms tu, ko grasies teikt, Lena.- Viņa piecēlās un ietrieca dzērienu man sejā- Es tevi nogalināšu uz vietas.

-Tu mani nogalinās? Un ko tu teiksi pa šo aploksnīti, Šarlotīt!

Iespiedu viņai rokās aploksni un noslaucīju seju. Viņa izvilka bildes un šķirstīja šurpu turpu ar sarauktu pieri.

-Nu, vēl trieksi man sejā dzērienu. Kā ir gulēt ar pus pilsētu?

-Lena, nesāc, es zinu, ka tev bija sekss ar viņu.

Šarlote. Man atausa atmiņā, ka viņas māte viņu visu laiku sauc par Šarloti, pārējie viņu sauc par Natašu. Es izrāvu bildes viņai no rokā.

-A nu ka atdod.

-Pagaidi, kur tev palielināmais stikls?

-Lena, nemuļķojies ar to visu. Mēs nederam kopā. TEV NEKAD NAV BIJUŠAS JŪTAS PRET MANI, BET VISU LAIKU IR BIJUŠAS PRET KAROLĪNU.

Nataša, sarkana paligdama, kliedza. Satvēru Natašas seju, zinu, ka man ir vairāk spēks nekā viņai, es nedrīkstu nodarīt viņai pāri.

-Tu neaizies, tu labi zini, ka man nekas ar to draņķi nebija, un es labi zinu, ka tu neesi gājusi ar citiem. Šim strīdam nav jēgas.

-Nav jēgas, tu solīji, ka pazvanīsi pēc stundas.

-Tak tu man besī, Nataša Šarlote Gibsone, es tur labi, ja divdesmit minūtes biju. Kāds sekss? Pa kuru laiku tad es tev tās bildes dabūtu, pa kuru laiku es aizskrietu, ja tu piebrauktu? Nākamreiz pārliecinies, vai tiešām ir bijis kaut kas un tad lej sejā viskiju.

-Es zinu, ka ir bijis, es dzirdēju soļus augšā. Cik reizes mēs to neesam darījušas ātri?

-Ohh. Soļus augšā...-Soļus? Bet mēs, paga, ko?- kādus soļus, kad es tur biju, tur nebija soļi, mēs bijām divatā.

-Ohh, izklausās gan, ka bija tev viens fiksais ar nolādēto Karolīnu.

Es pametu sarunu, Nataša man sekoja pārskaitusies. Ieslēdzu virtuvē gaismu.

-Ej prom, Lena!

-Es neiešu nekur, kamēr tu nenomierināsies.

-Tu man neesi nekas.

Paskatījos viņai acīs un piegāju pie viņas. Ar varu apskāvu Natašu un turēju pie sevis piespiestu. Pirmās minūtes viņa spirinājās, bet tad viņa izplūda asarās.

-Es ticēju tev, ka tu neiesi pa kreisi. Es uzticejos tev, Lena, kad es palaidu tevi pie viņas.

-Boo, es neaizgāju pa kreisi. Viņa centās mani pavest.-Vēl aizvien turot viņu piespiestu pret sevi, braucu ar otru roku pār viņas matiem-Bet kā jau tev teicu, kāpēc man sabojāt kaut ko skaistu, tikai vienas nakts dēļ? –Viņa sņukstēja- Es nelaidīšu tevi vaļā, un man ir stingras aizdomas, ka aiz šī kāds stāv. Kāds centās mūs izšķirt, jo Karolīna neizskatījās noraudājusies un nobadinājusi sevi. Viņa izskatījās tiešām labi.

-Ar to “tiešām labi’’ tu šo situāciju nepadari labāku.

-Ohh, vienīgais, ko tu spēj šeit dzirdēt ir tas. – Es satvēru viņas seju un raudzījos viņas acīs, tas viņu salauza, es viņu salauzu, tikai tāpēc, ka centos rīkoties pareizi.­-Tu esi mani laime, bet tagad ļauj man apskatīt tās bildes.

Nataša gluži kā atžirgusi no emociju virpuļa, notrausa asaras un sakoda zobus. Tā sieviete ir nikna, pareizākais būtu iemest ar šokolādi un bēgt.

-Tev viss labi, Boo?

-Jā, draudziņ, piedod, es nesapratu, kas notiek. Es aizmirsu no kādas ģimenes es nāku, bailes, ka es tevi varētu pazaudēt mani nospieda uz ceļiem. Tādu paniku, dusmas un stresu jutu pirms vairākiem gadiem.

-nesapratu?

Nataša apsēdās uz letes un pievilka mani sev klāt.

-Tu teici, ka kāds aiz šī visa stāv. Redzi, kad esmu ar tevi, es aizmirstu, ka man ir jāaprecas, ka es neesmu tāda kā tu. Ka mana ģimene ir nežēliga, ka mēs lietas risinam savādāk, bet pirms mēs izdaram pāragrus secinājumus. Atstāsti man sarunu starp tevi un Karolīnu. Es tiešām esmu drāmas karaliene dažkārt.

Viņa pasmējās un noskūpstīja mani. Šī ir tā pasaku mīlestība. Strīds, dusmas, bet spēja izrunāties. Tas ir svarīgākais.

-Un tu garšo pēc viskija, tu man par to piedosi, vai ne?

-Tu tikko biji pūķis un nu jau miera mika. Es kaut ko nesapratu.

-Ohh, draudziņ, kā tu nesaproti- Viņa satvēra manu seju un atlika šķipsnu uz atpakaļu, Natas brūnajās acīs var pazust, bet viņas ir noraudāti sarkanas- tev ir vara pār mani, es tavā klātbūtnē esmu vāja un man liekas, ka tikai tu vari mani pasargāt un iznīcināt vienlaicīgi, kad man pateica, ka jūs pārgulējāt, man likās, ka aiziešu tur uz vietas pa gaisu, tu necēli, tas izporvicēja mani vēl vairāk. Man likās, ka tu slēpies, jo jūties vainīga. Un tad tu tur stāvēji, gribējās tevi nogalināt.

-Manuprāt, es domu sapratu.

Viņa uz mani paskatījās kā uz pajolīti.

-Tur var, ko nesaprast? Man ir tik ļoti bail pamosties un saprast, ka tu vairs neesi, bet tā jau notiek iemīlēšanās laikā. Bet tagad pastāsti, ko viņa teica.

-Neko viņa tādu neteica- pavilku zem sevis bāra letes krēslu- viņa tevi intensīvi sauca par Šarloti.

-Kurš uzsāka sarunu par mani?

-Ļauj padomāt.

-Mhm.

-Man šķiet, ka es uzsāku, jo teicu, ka viņa tevi izporvicēja.

-Un tālāk?

-Tālāk viņa tevi sauca par Šarloti, ka tu neesi īstā, kā tu mani krāp, ka tu esi pats nelabais un to, ka tu pazudīsi. Boo, tā ir tava māte, kas stāv aiz tā visa.

Par to es esmu simt procentīgi pārliecināta.

-Ei, es saprotu, ka Izabella ir dažkārt nekontrolējama, bet paklau.

-Ko paklau? Saliec to loģiski kopā. Izabella man draudēja, ka man ir jāsāk skaitīt dienas līdz brīdim, kad pazudīsi, to pašu arī pateica Karolīna. Abas divas tevi sauc otrajā vārdā. Padod bildes.

Nataša nopūtās.

-Kas ir, Boo?

-Draudziņ, tad, kad es biju pie Karolīnas meklēt tevi..

-Nuuu?

-Es dusmu uzplūdā aizmirsu, ka viņa man ar iedeva bildes, kur ir redzams, kā jūs skūpstaties. Ja tu tur biji pusstundu, un ja viņa šo visu viena nav darījusi, tad tur ir bijis kāds no mātes cilvēkiem.

-Un Karolīna teica, ka tu esi pats nelabais. Tava māte pārsit visus.

Mēs pasmējāmies. Tā ir veiksmes loterija iegūt mīļoto cilvēku un labāko draugu vienā vietā. Paskatījos uz bildēm. Tās bildes ir uzņemtas šodien, tikko kamēr es biju pie viņas, kad gāju prom.

-Ei, tā tomēr ir mana māte.

-Boo, tās bildes ir uzņemtas tikko, tā arī tas notika.

-Tu gribi teikt, ka skūpstījies ar viņu.

-Nē, es neskūpstījos, viņa centās, es aizgrūdu viņu prom.- Norādīju bildē tabureti- pret to viņa atsita kāju, viņai tur ir jābūt zilumam.

-Tu velies aizbraukt noskaidrot to?

-Jā, jo es viņu neskūpstīju un kāds cenšas sagriezt šeit visu otrādāk.

-Kāds cenšas, tas gan.

-Paklau. Tu tak saproti, kā tas izklausās? Tas izklausās pēc kaut kādu sazvērinieku armijas, ka vēl beigās točna mani novāks pie pirmās izdevības.

-Tik traki ar nebūs, es to nepieļaušu.

-Uja, uja, es jau tavai matei nepatīku, ko tu netici, ka viņa ar snaiperi mani nenolaidīs no kātiem.

-Es saprotu, ka tas neizklausas baigi labi, bet tāda ir man dzīve, tu nepaklausīji, kad Izabella lika tev mani pamest. Es neklausīju un Izabella ir pieradusi iegūt visu. Viņai ir tagad tavās medībās. Draudziņ,- Nata izplūda asarās, tas nav labi- tas ir laika jautājums, kad viss beigsies. -Es nebildu ne vārda, vienīgi piespiedos pie viņas. Nataša zināja, ko runā, to teica viņas acis. Es nedrīkstu raudāt.- Mana laulība ir tikai lēts biznes, kurā nopelnīs un pavairos bagātību. Es visu dzīvi sapņoju apprecēties ar cilvēku, ko mīlu. Atceros, kā es sēdeju māsas kāzās. Bieza kārta ar kosmētiku tikai, lai neredzētu, ka topšais vīrs viņu ir sitis iepriekšējā naktī. Pēc kāzām viņai uz kakla un rokām bija zilumi, bet es neko nevarēju padarīt. Draudziņ, man ir bail, kad viņa man atņems tevi. Ja viņa ko centīsies izdarīt ar tevi, viņa nāks pie manis un piedāvās biznesu. Es viņu pieņemšu.

-Boo, neraudi, mēs izdomāsim, ko izdarīt. Par kādu biznesu tu tagad runā?

-Diemžēl es nāku no tādas ģimenes, kur mātei pieder visa vara un ja viņa, ko grib izdarīt, tad viņa to izdarīs. Pa mierīgo vai pa brutālo, tas jau ir atkarīgs no mums.

Nataša izlienējās ar mākslīgo smaidu. Viņa zināja, ka laiks iztek, es arī zināju. Ir jāsāk rīkoties. Tas viss nav īsts, viņa ir ieciklējusies, ka viņas ģimene ir vot rajona bosi un pavelnieki, un ja kāds nepakļaujas tā to noņem no strīpas ar varu.

-Nat, es pēc mēneša uz dzimto pilsētu. Brauksi līdz?

Nataša nebilda ne vārda, viņas skatiens sastinga un strauji nomainījās uz bailēm.

-Es navaru, man jāstrādā.- Viņa pielika pieri pie mans- Atceries, draudziņ, lai kas notiktu, atgriezies šai mājās un atver galda atvilkni.

-Kā to saprat?

-Nu ja nu esmu atkal policijā, vienalga kas, es gribu, lai tu to zini. -Nataša labi izvairījās no jautajumua.-Draudziņ, es padomāšu par šo piedāvājumu. Labi? Ejam uz gultu, pārāk gara diena šodien ir bijusi.

Turot manu seju savās vēsajās rokās, Nata skatījās man acīs.

-Ejam.

40 0 9 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 9

0/2000

Dievinu stāstu. tā tik turpini. Cik daudz laika aizņem vienas daļas uzrakstīšana?

2 0 atbildēt

 emotion 

2 0 atbildēt

 emotion 

2 0 atbildēt

Njā, daudz garāks par manu. man parasti ir 1,5-2 lpp

0 0 atbildēt