Vai robotiem ir nepieciešamas tiesības?8

Vai dotās tiesības tosterim kaut ko vispār nozīmētu? Apziņa mums dod tiesības, jo tā mums dod spēju ciest sāpes. Apziņa ne vienkārši dod spēju sajust sāpes, bet tā ļauj mums šīs sāpes apzināties. Roboti neapzinās sāpes un visticamāk, ka neapzināsies, līdz mēs viņiem neieprogrammēsim tās izjust. Bez ciešanām tiesības ir bezjēdzīgas. Mūsu, cilvēku, tiesības iet roku rokā ar to, kā mēs esam "ieprogrammēti", mēs jūtam sāpes un mums tās nepatīk, jo mēs attīstījāmies tā, lai izdzīvotu. Sāpes mums liedz aiztikt kautko karstu un liek mums bēgt prom no plēsējiem. Tāpēc tikai izdomātas tiesības, kas mums dod iespēju izvairīties no sāpēm.

Abstraktākas tiesības, piemēram, kā tiesības uz brīvību radās tādēļ, ka mūsu smadzenes spēj atšķirt to, kas ir taisnīgi un to, kas nav taisnīgi. Vai tosteris, kam nebūtu spējas pārvietoties pretotos tam, ka tam nāktos dzīvot būrī? Vai tam būtu iebildumi no tā, ka to varētu izjaukt, ja tam nebūtu baiļu no nāves? Vai tas būtu pretī viņa aizvainošanai, ja viņam nebūtu pašizpausmes? Bet kas notiktu, ja mēs robotiem ieprogrammētu just sāpes un emocijas? Kas būtu, ja mēs viņiem dotu iespēju saprast, kas ir godīgi un kas nav un izvairīties no sāpēm? Vai tas padarītu robotus par cilvēkiem?

Daudzi zinātnieki uzskata, ka tehnoloģiju bums notiks tad, kad mākslīgais intelekts iemācīsies radīt pašam savu mākslīgo intelektu, kas būtu vēl gudrāks. Šajā brīdī mēs zaudēsim kontroli par to, kas un kā tiek ieprogrammēts robotiem. Kas notiktu, ja mākslīgais intelekts ieprogrammētu sev sāpes, jo tādas ir nepieciešamas pārējām bioloģiskajām būtnēm? Vai robotiem ir šādas tiesības? Bet varbūt mums vajadzētu mazāk uztraukties par šo tēmu un vairāk uztraukties par to, kāds drauds esam mēs viņiem.

Visa mūsu cilvēces būtība vienmēr noslēdzās ar to, ka mēs uzskatām sevi par baltām, īpašām sniegpārsliņām, kam ir lemts valdīt pāri pasaulei. Vēsture rāda, ka cilvēki noliedz to, ka pārējām dzīvajām būtnēm ir tāda paša apziņa kā cilvēkiem, mokot dzīvniekus un tos vardarbīgi nogalinot. Tad kad notika zinātniskais uzplaukums, Renē Dekarts apgalvoja, ka dzīvnieki ir mere-automata: praktiski roboti, respektīvi sitiens dzīvniekam morāli pielīdzinājās sitiens pa plīša mantiņu. Daudzi lielākie noziegumi pret cilvēci tika mīkstināti ar to, ka pretinieki tika pielīdzināti dzīvniekiem nevis parastiem cilvēkiem. Piemēram cilvēki koncentrācijas nometnēs. Lielāka problēma rodas, kad mēs nonākam pie tā, ka mums ekonomiski ir neizdevīgi dot robotiem tiesības.

Ja mēs spējam piespiest saprātīgu mākslīgo intelektu strādāt padarot to par vergu, tad ekonomiski iespējas kļūst praktiski neierobežotas. Cilvēki jau ir darījuši tā agrāk, liekot vergiem piespiedu kārtā strādāt, mīkstinot savu vainu ar dažādiem aizbildinājumiem, kā "dieviem pienākas zelts". Vergu īpašnieki uzskatīja, ka vergošana arī bija laba priekš vergiem, jo vergiem tika dota pajumte un reliģija. Vīrieši, kas bija pret sieviešu tiesībām balsot vēlēšanās aizbildinājās ar to, ka tas bija sieviešu interesēs atstāt visas smagās izvēles vīriešu ziņā. Lopkopji aizbildinās ar to, ka rūpēšanās par dzīvniekiem atlīdzina viņu pāragro nāvi. Ja robotiem rastos apziņa, tad netrūktu argumentu par to, ka tiem nevajag tiesības un šādas lietas īpaši sludinātu tie, kam robotu tiesības būtu neizdevīgas. Mākslīgais intelekts rada daudz filozofisku diskusiju, lai izveidotu tiesības robotiem, tad sākumā nāksies uzdot jautājumu sev pašiem- Kas mūs padara par cilvēkiem? Kas mums ir tik īpašs, ka mēs esam pelnījuši tiesības? Neskatoties uz mūsu uzskatiem, šim jautājumam ir jābūt atrisinātam tuvākajā nākotnē. Ko mēs darīsim, ja roboti sāks pieprasīt tiesības?

Paldies, ka izlasījāt šo rakstu! Ja būs pietiekami daudz man patīk un komentāru, tad veidošu arī citus šāda veida rakstus!