Tā nu nejauši gadījās, ka eZZiiC pildījumu piparēniem - transformeriem bija piegatavojis kā uz futbola komandas pabarošanu, a piparēni ta maziņi un maz!!! Protama lieta, ka masa palika pāri nejēgā. Nācās eZZiiCim ieslēgt savu necilo smadzeņpodu uz pilniem apgriezieniem. Rezultātā tika izrevidēts leCskapis un atrasti pāris nīkulīgi brokoļpuikas, kuri laiski gulšņāja un pētīja blakus esošo ņipro kāpostēnu.
Viss! Ideja kā māja, māja kā špickaste! 
Re ku eZZiiC paņemis mīļāko formīti un sataisījis no masas varen cmukus bumbulīšus.
Brokoļzēnu sprogainās galviņas, draiski grūstīdamās, sarindojās uz bumbulīšiem.
Kātiņi un lapiņas lēni un laiski parvietojās atpakaļ uz leCskapi, kai vēsā mierā sagaidītu rītdienas zupu.
Dungodams dungojamo, eZZiiC sarīvēja sieru, pievienoja saldo krējumu, vienu olu, sāli un k-kādu čili piparu maisījumu, kurā no čili nebija ne smakas 
Visu kārtīgi samaisījis, uzpēra pa virsu kuplajām brokoļzēnu galviņām. Un uz pusstundu cepenē iekšā gan!
Oppā! Kas par smaržu, kas par skatu!
Uz šķīvja sacepums izskatījās fantastiski un apetītlīgi.
Nu ko, kollega jau nepacietīgi sagatavojis dakšiņu, maltīte var sākties! 
Slava tam, kurš izdomāja cepeškrāsni bez tās mēs staigātu tukšiem vēderiem
Kamēr brokolīc meklēja draugus, es jau saņēmu picu erotisk... oi eksotisko :-D
