Kā es iepazinos ar jūrnieku? Kā tas ir būt jūrnieka draudzenei? Vai tas ir grūti? Apkārtējo atieksme pret mani, uzzinot to, ka man ir šādas atiecības un mītu noliegšana. Ko dara jūrnieks? Vai tiešām neko nedara un ostās izklaidējas?
Es - jūrnieka draudzene.9
55
0
Ar savu draugu es iepazinos pirms vairākiem gadiem, kad viņš studēja Latvijas Jūras akadēmijā stūrmaņos. Viss sākās ar to, ka es piereģistrējos populārā iepazīšanās aplikācijā, kuru izmanto ļoti daudzi jaunieši, lai vienkārši parunātos ar kādu, kad ir garlaicīgi. Tā nu man tur uzrakstīja viens vīrietis:"Sveika! Kā sokas šajā rudenīgajā dienā?"...es ilgi nedomājot atbildēju un pēc mēneša izdomājām satikties. Godīgi sakot, es pat nenojautu, ka elegantais un augsta intelekta cilvēks, varētu būt jūrnieks, es pat nezināju kas ir jūrnieks, zināju tikai mītus par jūrniekiem. 
Pēc laika sapratām, ka mums ir kopīgas intereses un esam kā radīti viens otram.
Pēc laika sapratām, ka mums ir kopīgas intereses un esam kā radīti viens otram.
Laikam ejot, manam mīļajam vajadzēja iet reisā uz 4 mēnešiem. Mēs sēdējām pie vakariņu galda ar ģimeni un viņam pazvanīja no aģentūras, ka pēc 2 dienām ir jādodas reisā. Uzreiz radās stress un pa 2 dienām ir jāpaspēj salikt soma, iziet medicīnisko komisiju un sakārtot dokumentus. Tas radīja zināmu stresu un uztraukumu ne vien viņam, bet arī man, es kā spēju atbalstīju un mierināju viņu. Svarīgs ir morālais atbalsts. Tā nu viņš brauca uz Liepāju, kur gaidīja kuģis, lai dotos pārgājienā uz Skandināviju un tad uz Franciju, protams, tajā laikā nebija mums sakaru un es biju uztraukusies - kā viņam tur un ko viņš tur dara? Vēlāk viņam uzradās sakari (pēc 2 nedēļām) un viņš atklāja man to, ka darbs jūrniekam ir īsts varoņdarbs - rāpties augšā pa trepēm, stāvēt sardzē, celt 100kg smagus maisus, naktī celties, lai pietauvotu kuģi un izturēt smago slodzi, nesazināties ar tuvajiem un paciest kapteiņa kritiku pie katra soļa, bet tā ir tikai neliela daļa no visa. Parasti jūrniekam rīts sākas ar to, ka pamostas 8 un iet paēst, uzvelk darba formu un iet uz apkalpes sapulci, kur sadala pienākumus, strādā 8-13 stundas un tad stāv 4 stundas sardzē. Ostās iet pastaigāties pa pilsētu vai iedzert kādu aliņu, ja ir laiks, kurš jūrniekiem nav daudz, jo neviens lieki par stāvēšanu ostā negrib maksāt. Bet romantikas un delfīnu netrūkst (ja nav mehāniķis vai motorists).
Apkātējo viedokļi ir ļoti daudz, jautā man kā es to izturu, vai mani nekrāpj un es viņu, kā ar to attālumu un sakariem, vai esam vēl attiecībās un kā būs bērniem, vai viņš nav manā iztēlē?
Man atbildē uz visiem jautājumiem ir viena - īsta mīlestība nerūs un attālums to tikai satuvina, mūsu gadījuma. Mēs laužam visus mītus.
Draudznes mēdz man teikt, kad pastāstu par mūsu attiecībām un jūru:"Varbūt man arī vajag jūrnieku?"
Mīlēt ir jūrnieku visvieglākā lieta, ko vien varu darīt. Attālums ir grūti, vientuļās naktis ir grūti, kad nav sakaru ir grūti, bet izturēt daudzu cilvēku viedokļus par jūrnieku, ir vieglākā lieta, kuru varu darīt. Pie tā pierod un tā ir profesija, jo aiz katra spēcīga jūrnieka, stāv aizvien spēcīgāka sieviete.
Es varu būt lepna, ka man ir jūrnieks, jo viņš arī ir pelnījis mīlošu un uzticamu sievieti!
Tā ir tikai neliela daļa no visa. Mēs esam noenkuroti ar mīlestību!
Mēs esam noenkuroti ar mīlestību!Tev patiks šie raksti
