1991. gadā reti kurš ārpus karaļnama zināja, ka princeses Diānas un Čārlza laulībai nav nākotnes, un to, ka Čārlzam ir mīļākā!
«4 mēnešus pēc kāzām, es centos pārgriezt sev vēnas!» Princeses Diānas piezīmes7
Vienīgais nosacījums bija tāds, ka grāmatas autors nedrīkstēja atklāt, ka viņa tika tiešā veidā iesaistīta grāmatas veidošanā. Tomēr tagad, kad ir apritējuši 20 gadi kopš princeses Diānas nāves, grāmata tiek izdota no jauna, tikai šoreiz - citējot Diānu vārds vārdā.
Grāmata, kuru sarakstīja Mortons, kļuva par sensāciju. Turpinājumā piedāvāju izlasīt spilgtākos citātus no princeses Diānas stāstītā. Ja Tev likās, ka Diāna ir laimīgākā sieviete pasaulē, kura vienmēr smaida, tad pēc šī raksta izlasīšanas tā vairs nedomāsi.
«Kāzas notika trešdien. Pirmdien (1981. gada 27. jūnijā) mēs devāmies uz pēdējo mēģinājumu, un, kad es pamanīju kameras, es sapratu, kas notiks tajā dienā. Es sāku raudāt.
Es atceros, ka gan es, gan Čārlzs bijām ļoti noguruši. Priekšā lielā diena. Viņš man bija atstājis zīmīti, uz kuras bija rakstīts: «Es lepojos ar Tevi. Kad Tu ieradīsies, es Tevi gaidīšu pie altāra!»
Naktī pirms kāzām es jutos ļoti slikti. Neviens nesaprata, kas notiek, es biju ļoti slima, bet no rīta jutos jau labāk.
Es pamodos piecos no rīta un jutos mierīga, es biju laimīga, bet, kad es biju jau baznīcā un tēvs veda mani pie altāra, es meklēju viņu - Kamillu. Es zināju, ka viņa tur ir!
No augusta līdz oktobrim mēs apmetāmies Balmarolā. Es biju zaudējusi ļoti daudz sava ķermeņa svara. Cilvēki jau sāka šausmināties, ka man esot tikai kauli un āda. Oktobrī man palika vēl sliktāk. Es biju tik ļoti vīlusies Čārlzā un visā karaliskajā ģimenē, ka 4 mēnešus pēc laulībām, centos pārgriezt sev vēnas.
Vislabākie psihiatri nesaprata, kas ar mani notiek. Viņi deva man zāles, bet es zināju, ka viss, kas man ir vajadzīgs, ir laiks, pacietība un pierašana pie jaunā dzīvesstila. Tajā laikā arī atklājās, ka esmu stāvoklī.
Nepareizais apģērbs, neīstais laiks, es biju slima un stāvoklī ar Viljamu.
Mēs speciāli meklējām datumu, kad Čārlzs būtu brīvs, lai varētu doties uz slimnīcu kopā ar mani, jo es vairs nevarēju viena pati izturēt visas preses uzmanību.
Kad piedzima Viljams, karaliene ieradās slimnīcā un pirmais, ko viņa pateica, ieraugot savu mazdēlu: «Paldies, Dievam, ka viņam nav sava tēva ausis!»