Sveiciens, spocēni. Pirmo spēli Latvija pasaules čempionātā ir aizvadījusi un priekš Latvijas ta ir beigusies lieliski -ar pārliecinošo 3:0. Patīkamākais tas, ka ta ir izcīnīta pret bukmeikeru prāt favorīti Dāniju, pret Dāniju, kuru lielajos turnīros nebijām uzvarējuši 5 gadus un tikai otro reizi pasaules čempionātu sākam ar uzvaru.
Par spēles gaitu skrupulozi nerunāsu -to, kas kurā minūtē imeta vai dabūja noraidījumu lieliski var izlasīt citur vai visi, kas skatījās tāpat zin. Mana analīze būš vairak no tā viedokļa, ka spēli var iedalīt 2 fāzēs. Pirms Latvijas pirmā vārtu guvuma un pēc. Pirms šī vārtu guvuma, jo īpaši pirmajā trešdaļa Latvija izskatījās drausmīgi. Metienu attiecība 18:7 pirmajā periodā par labu dāņiem vien par kaut ko liecina. Elvis vārtos rādīja brīnumus (fun fact- šodien tikās 2 pirmo vietu vārtsargi iepriekšejā PČ labāko seivu oficiālajā topā), savukārt Latvijas vienīgais labais moments bija Riharda Bukarta izgājiens pret Dāmu, kurš beidzās ar labu, bet nerezultatīvu metienu.
Pēc Meijas vārtiem spēle mainījās. Komandas var teikt samainījās vietām - Latvija sāka spiest un spēlēt skatamu hokeju, dāņi kaut ko marinēja pa retam uzbrūkot. Man gribētos teikt Dānija piedzīvoja to, ko bieži piedzīvo tā pati Latvija vai Rīgas Dinamo (es zinu, ka daudziem viņs nepatīk un skaitās Latvijas hokeja augonis un slepkava, taču liela daļa izlases spēlētāju tur ir spēlējuši vai spēlē, joprojām, tāpēc tur arī var meklēt likumsakarības) - tiek spēlēts labi, taču neveicās, pretinieks turās, vārtsargam lielā diena un tad pretinieks negaidīti iemet un uzvarētājs kļūst skaidrs. Tas, ka Latvija ir tā, kura prata lauzt spēli sev par labu un, turklāt, to arī noturēt nevis pēc laika atdot iniciatīvu pretiniekam, piemēram, periodu pirms spēle beigusies ir trenera nopelns. Pareiza psihologija, savukārt, daņu treneris neprata savākt komandu un tur nāca uzvara mums.
Spēles varoņi Latvijas rindās ir viennozīmīgi Merzļikins, kura darbs paskaidrojumus neprasa. Tālāk kā vērtīgākie ir Indrašis, Meija un Girgensons. Indrašis un Meija - vārti, kuri lauza un radīja uzvaru. Girgensons, jo neatkarīgi no tā, kādos sastāvos spēlējām ar cīņassparu vilka komandu. Un kā pēdējais, ko izceltu ir Jānis Sprukts, kura pieredze un laukuma pārredzēsanas prasmes, vairrākārt, parādīja kāpēc bija laiks, kad viņu uzskatīja par labāko Latvijas centru -piespēle Indrašim vien ir ko vērta...Šajā mačā gan jāsaka malači ir visi kuri spēlēja.
Rīt spēle ar Slovākiju. Pirms turnīra paredzēju, ka šajās 2 spēlēs tiksim pie 4 punktiem. Ļoti ceru, ka būšu kļūdījies un punkti būs vairāk, jo rīt uzvarot pamatlaikā variants par izkrišanu ir ļoti minimāls, savukārt, cīņa par ceturtdaļfinālu būs pat ļoti aktuāla. Slovākija tikai pagarinājumā parspēja pastarīti Itāliju -tas nedrīkst iemidzināt, tieši pretēji, pēc tik sliktas spēles Slovākija būs dubultkoncentrēta un nevajag aizmirst, ka uz Slovākijas komandtiltiņa ir Jūliuss Šuplers - visticamāk, Latvijas hokeju vislabāk pārzinošais no ārzemju treneriem. Cīņa noteikti būs grūta, taču jātur īkšķi par mūsējiem un jācer, ka tiksim iepriecināti ar vēl daudziem skaistiem vārtiem gan rīt, gan atlikušajā turnīrā. Par lielu hokeju, par lielu Latviju!
