local-stats-pixel fb-conv-api

Nominācijas9

125 0

Pavasara radītās labsajūtas iespaidā savu dienu pavadīju ārpusē, jo šo vientulīgo, man dāvāto mirkli vēlējos izmantot pa savam. Laukos tādas lietas baudīt ir daudz tīkamāk nekā pilsētā. Taču to jau zina visi, kuri kaut kādā dzīves posmā ir sasnieguši noteiktu brieduma pakāpi. Kad atgriezos no šīs pastaigas ar grāmatu, Dens Dimiņš priecīgs bija atrakstījis, ka viņa tulkotais Selīna Ceļojums, kuru pavisam nesen tikai sāku lasīt, ir iekļauts LaLiGaBa nomināciju sarakstā. Protams, tas ir priecīgs notikums un, domājams, viņš šo balvu arī iegūs, jo es lasu un brīnos par katru teikumu, katru niansi, pat par katru vārdu un uzvārdu. Līdz ar to es gribēju apskatīt arī pārējos nominantus, starp kuriem, kā par izbrīnu, neredzēju Ingas Pizānes dzejas krājumu. Līdzīgi kā pērn, kad pirmo reizi šim pasākumam pievērsu pastiprinātu uzmanību, apskatot nominētās grāmatas, jutos diezgan vīlies (?), ja vien tas ir pareizais vārds.

Lai nu kā, apskatot visu pārējo, uzreiz sagribēju uzrakstīt rakstu par to. Var jau būt, ka tas galīgi nebūs tik dusmīgs, kāds tas bija pērn, kad rakstīju par ziloni, kurš sabradāja dzeju. Toreiz starp nominantiem iztrūka TR Notāra dižpārdoklis „Belašs”. Pēcāk jautāju par to vienam no galvenajiem pasākuma vaininiekiem, bet pretī saņēmu pastulbu smīnu, kurš lēnām ierāvās sevī kā tāds glums gliemezis, kuru tikai uz brīdi uzlūkoju, ātri saprazdams, ka labuma no viņa nekāda. Bet tas ir cits stāsts, kaut gan debijas balvas ieguvējas grāmatu aizvien vēl neesmu dabūjis, lai to publiski sadedzinātu...

---

Šoreiz starp dzeju ir ierindotas piecas grāmatas, no kurām tikai vienu (Edvīna Raupa) esmu lasījis. Savu izcilību, kā to atzinis pats autors, viņš jau sen vairs nav spējīgs atkārtot. To, protams, ir pamanījuši arī daži kritiķi, kuri labprāt gribētu pusi no šajā krājumā iekļautā satura uzreiz ņemt ārā. Bet tad šī plānā grāmatiņa vispār kļūtu par tādu sīku brošūru, ne īsu dzejas grāmatu. Citus uzrunāt neesmu spējīgs, jo ir tā, ka ne tikai šos krājumus neesmu lasījis, bet neesmu iepazinis pilnīgi neko no šiem dzejniekiem, lai gan Briedi palasīt derētu gan, jo viņš vada Literāro Akadēmiju, kurā mācos. Uzvaru arī viņam novēlu, lai gan simpātiskāks noformējums ir Rutas Š. grāmatai „Krekls”.

Tikpat paredzama kā mūzikas balva, ir arī LaLiGaBa, īpaši jau tad, kad atklāti ir balvai nominētie. Piemēram, bērnu kategorijā Vērdiņš jau mierīgi var pulēt savas dzīvesvietas plauktu, kur līdzās citām viņš varēs nolikt arī šo balvu. Nē? Kurš tad uzvarēs? Man gan nav zināma neviena no šīm četrām grāmatām, bet neviena no tām mani arī nav uzrunājusi. Divas pat redzējis neesmu, kur nu vēl domāt par palasīšanu. Pērn pie debijas arī bija kaut kāda grāmata, kura labi ja 50 eksemplāros bija izdota un to redzējuši vien pāris cilvēku, jo grāmatnīcā es to neredzēju, lai tolaik tur strādāju.

---

Debijas kategorija šogad ir nedaudz sarežģītāka, tomēr uz pārējo fona spilgti izceļas Jāņa Tomaša dzejas krājums. Dažs varbūt slavēs Svena Kuzmina „Pilsētas šamaņus”, kurš, starp citu, bija recenzentu pulkā, kad tika ķidāts mans konkursam iesūtītais stāsts. Dažs varbūt priekšroku dotu Dacei, bet nez vai „Norakstītie” ir šajā sarakstā, lai gan pēc vāka šī grāmata mani nereti ir uzrunājusi. Par saturu gan nemāku spriest, jo atkal ir jāatzīst, ka arī šajā kategorijā esmu lasījis vien Tomaša dzeju, kaut gan Kuzmina stāsti sākotnēji man bija sarakstā, jo tos ieteica ne tikai Anita, kurai grāmata beigu beigās nemaz tik ļoti nepatika kā sākumā. Paula gan bija starā. Varbūt ir vēl tagad! Un varbūt šādā starā ir vēl vairāki citi, un varbūt starp šiem stariem ir arī kāds no žūrijas locekļiem (vai pežām).

---

Šķiet, vistuvākā man ir tieši prozas sadaļa un, protams, tulkotā literatūra. Brīnījos, kad starp nominantiem pie prozas redzēju Gundegas Repšes „Bogeni”, jo, kad lasīju „Laiks esi tu”, viņa tika runājusi arī par šāda veida literārajām balvām. Par to viņai liela cieņa no manas puses. Nominētas galvenokārt ir grāmatas, kuras ir manā sarakstā, bet nav izlasītas. Bankovskis un Kota vēl jālasa, bet Janu Egli es izjutu jau februāra sākumā. Viņas „Gaismā” ir grāmata, kurai noteikti ir jābūt manā plauktā. Varbūt arī šī balva viņai pienāktos?

Un tad vēl ir tulkojumi. Kā jau teicu, Selīna darbam būtu jāuzvar. Es gan nezinu, kāds ir „Boļševisms un kultūra”, bet „Džezs pār Donbasu” bija lielisks piedzīvojums, tomēr ne tik lielisks, kāds tas ir Selīna „Ceļojums līdz nakts galam”. Domājams, arī Velšu tulkot nav bijis viegli, tomēr mūsdienu angļu valoda ir neskaitāmi vienkāršāka par 20to gadu franču valodu, kuru nav rakstījis parasts rakstnieks, bet gan īsts ģēnijs un īpatnis. Vēl gan jātiek galā ar dižo Selīna darbu, bet jau no pirmajām lapaspusēm tas mani dziļi ietekmēja, līdzīgi kā to darīja Māra Bērziņa „Svina garša” ar savu latviskumu un cilvēcīgumu (nerunājot par svešajiem Latvijas tīkotājiem). Selīns gan ir daudz tumšāks...

125 0 9 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 9

0/2000

P.S. kamēr nebeigsies vājprātīgais testu bums, šis, iespējams, ir mans pēdējais raksts spokos. ja nu kas, lasītāj, tiekamies kaut kad vēlāk vai arī blogā   emotion  

  emotion  

5 0 atbildēt

 emotion 

4 0 atbildēt

Neredzu rakstā Tavas draudzenes vārdu, tikai kaut kādas citas. Esat izšķīrušies?

4 0 atbildēt

emotion

2 0 atbildēt

👍

0 0 atbildēt

👍

0 0 atbildēt