local-stats-pixel fb-conv-api

Lietuvas latvieši (44)7

238 0

http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Lietuvas-Latviesi43/722919

Pa vasaru ar paziņu palīdzību esmu atradusi gultas vietu Avotu ielā, divstāvu koka mājas otrajā stāvā pie vienas vājredzīgas krievu sievietes. Vienīgais noteikums, lai pie manis neviens nenāk. Tas tamdēļ, ka dzīvojam vienā istabā un viņai kā vājredzīgai tas sagādātu zināmas problēmas. Sākumā nevaru pierast pie tramvaju trokšņa, pat guļot varu pa logu saredzēt kā tramvaja stieņa kontaktritenītis slīd pa elektrības vadiem. Pēc mēneša jau tā pierodu, ka tas vairs netraucē. Sadzīvojam ļoti labi, viņas vienīgo nosacījumu pildu. Dzīvoklī ir bezgala liela tīrība un kārtība, jo saimniece visu savu brīvo laiku pavada mzgājot, slaukot, tīrot un uz tausti pārbaudot, vai viss ir savās vietās.

Tehnikumā viss rit savā gaitā, esmu teicamniece un rezultātā arī saņemu diplomu, kurā neliels ieraksts ,, ar izcilību'', kas dod man tiesības augstskolā iestāties bez iestājeksāmeniem un bez konkursa.

Mācību laikā divas reizes bijām arī rudens darbos kolhozā. Toreiz visi pirmo kursu studenti katru gadu brauca. Vienu gadu bijām Jaunjelgavas pusē. Nometināja mūs pamestā lauku mājā (iespējams, ka saimnieki bija deportēti). Meitenēm bija sava istabiņa, zēniem sava. Gultu nebija, bet uz grīdas pabieza svaigu salmu kārta.Tur arī gulējām. Pussagruvusi sirdsmājiņa laukā. Apgaismei petrolejas lukturi. Virtuve ar malkas plīti, kur pašiem jāgatavo ēdiens no atvestiem produktiem. Galvenie produkti bija ķieģelīšu maize un piena kanna katru dienu. Vēl neierobežotā daudzumā kartupeļi, burkāni, kāposti. veda arī pa svaigas gaļas gabalam. Vislielākās problēmas bija saglabāt to svaigu līdz nākošam vedumam, jo ledusskapju toreiz vēl nebija. Apsālījām spainī un laidām akā. Pēc kārtas pa divām meitenēm palikām mājās gatavot pusdienas. Tur arī guvu pirmās iemaņas pavārmākslā. No Jaunjelgavas atmiņā palicis lietainais laiks un visapkārt dubļi, dubļi.

Talsu pusē dzīvojām apdzīvotā lauku mājā . Ēdienu gatavoja mājas saimniece, mēs pa vienai palikām mājās palīgdarbos. Kopā ar grupu bija mūsu brīnišķīgais audzinātājs - pasniedzējs Teodors Rozītis

http://www.pipkalejs.lv/cd/sp/laikagramata/oktobris/rozitis.htm

Laika apstākļi bija labi, brīvajos brīžos gājām pastaigās pa apkārtni, lasījām riekstus.

Viņš toreiz bija tikai nedaudz vecāks par mums un 1953.g 1. oktobrī tur nosvinējām viņa 29. dzimšanas dienu. Viņš bija arī mans diplomdarba vadītājs tehnikumā un arī tas, kurš iekārtoja mani darbā VEF izmēģinājumu laboratorijā pēc tehnikuma beigšanas. Esmu lielu pateicību viņam parādā par visu, arī par pacietību kolhozā garajos vakaros mācot spēlēt man šahu. Te izcilniece nebiju un apbrīnoju viņa pacietību.

Vēl jāpiemin kāds svarīgs manas dzīves notikums 1953. g. 26.jūnijā.

Mana vājredzīgā dzīvokļa saimniece tās dienas vakarpusē sajuta dzīvoklī spēcīgu rožu smaržu. Protams, ka viņa nāca smaržas virzienā un nonāca pie mana naktsgaldiņa. Sataustījusi veselu rožu kaudzi, bija pārsteigta.

Nu atzinos, ka ir mana kāzu diena un rozes ir no mana jaunā vīra.

Es joprojām pildīju noteikumu, ka nevienu mājās nevedīšu.

238 0 7 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 7

0/2000

super, sagaidīju!

es tik tagad sāku prātot, kur avotu ielas tuvumā ir tramvajs. vai tajos laikos nebija tur deglava ielas galā?

2 0 atbildēt

Dzīvoju  netālu no Matīsa(toreiz Revolūcijas) ielas. Tramvajs gāja pa Avotu ielu, tālāk gar Sarkanā krusta slimnīcu, Māsiņu skolu, kur mani kursa biedri gāja uz ballītēm,  aizbrauca līdz VEF.

2 0 atbildēt

Arī nestādos priekšā, kur pa Avotu ielu gāja tramvajs, arī pa Matīsa (Revolūcijas) ielu, tajā galā.

2 0 atbildēt

 emotion 

2 0 atbildēt

Te jau spokos var visu izlasīt par velti.  

2 0 atbildēt

Ir jau gandrīz viss uzrakstīts un atrodams.  

2 0 atbildēt