Dažādi stāsti un fakti par vēsturi un notikumiem. Īsti gan neesmu pārliecināta, cik no tā ir taisnība, bet spriediet paši.!
Gribi tici, gribi netici!8
Kāpēc pāri Austrālijai vēlās dūmu mākoņi, kad tur ieradās baltie? Kad pirmie baltie cilvēki iespiedās kontinenta vidienē, viņi drīz vien gandrīz nosmaka dūmos un kvēpos. Tā bija tīša dedzināšana – aborigēnu protests. Gāja bojā vairākas dzīvnieku sugas: milzīgi trīsmetrīgi ķenguri, divmetrīgas lauvas, veiklie skrējēji strausi. Vārdu sakot, Austrālijas vietējie iedzīvotāji bija pirmie, kas sagrāva savu pasauli. Un, tikko viņi sāka ar uguni iznīcināt dzīves telpu, zuda arī līdzsvars starp cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem.
Kāpēc senāk vingrošana bija aizliegta? 1819. gadā notika atentāts pret rakstnieku Augustu fon Kocebu. Rakstnieks nodarbojās ar vingrošanu – viņa mērķis bija ne tikai izveidot brīvu un vienotu Vāciju, bet arī norūdīt tās tautu. Viņu kaujas nodarbībā ar zobenu nodūra „vingrošanas tēva” Žana piekritējs. Pēc šīs slepkavības visus vingrotājus sāka uzskatīt par kriminālnoziedzniekiem. Vingrošanas zāles un sporta laukumus slēdza. Pēc gada vispār aizliedza nodarboties ar fizkultūru. Valdīja uzskats, ka vingrotāju kopās var veidoties pretestības kustība, draudi kūrfirstu varai. 1842. gadā „fizkultūras aizliegumu” Prūsijas teritorijā atcēla karalis Vilhelms IV. Pēc sešiem gadiem vingrotājus atkal pasludina par valsts ienaidniekiem, daudzi fizkultūrieši pārcēlās uz ārzemēm.
Kāpēc antīkie skrējēji sacentās kaili? Senajā Grieķijā pastāvēja sporta ģimnāzijas, kur, pilnveidojot savu ķermeni, trenējās jaunekļi un vīri. Vārds ģimnāzija cēlies no grieķu „gimnos”, kas nozīmē „kails”. Bet ne jau nosaukums te svarīgs. Tas, ka grieķu sporta noteikumi pieļāva sportistiem uzstāties kailiem, skaidrojams ar sensacionālu atgadījumu, kas notika 720. gadā pirms Kristus dzimšanas. Toreiz Olimpiskajās spēļu laikā atlētiem vēl bija gurnauti. Bet sportists Orzipa skrējienā to pazaudēja. Neko nebēdādams, viņš turpināja skriet un galu galā pie finiša bija pirmais. Kopš tās reizes uzskatīja, ka kails sportists skrien ātrāk. Un radās mode doties uz startu bez gurnauta. Protams, tas attiecās tikai uz vīriešiem, sievietēm tāds skrējiens nebija atļauts.
Kāpēc velkamajai virvei jābūt ļoti resnai? Daži sporta veidi var būt ļoti bīstami. Un tie nebūt nav lēkšana ar izpletni, alpīnisms vai jāšana. 1995. gada Vasarsvētkos kādai skatu grupai nācās piedzīvot, ka pat virves vilkšana, ja šo virvi nav pārbaudījuši speciālisti, var apdraudēt dzīvību. Bērni, vecāki un citas personas, kas ari bija atbraukušas uz nometni un piedalījās sacīkstēs, gribēja uzstādīt rekordu masu virves vilkšanā slavenajai „Ginesa rekordu grāmatai”, bet – virve pārtrūka... Rezultāti bija traģiski: bojā gāja divi desmit gadus veci zēni, bet 30 cilvēki tika ievainoti. Lai izturētu cīkstoņu enerģisko darbošanos, virves diametram jābūt vismaz 100 milimetri. Bet skautu neilona virvītei bija vien 16 mm. Kad to sāka vilkt vairāk nekā 600 cilvēku, tā satrūka gabalu gabalos.
Kuru katedrāli izglāba nirējs? Anglijā, Vinčesteras katedrālē, ir memoriāls akmens, kurā iekalts Viljama Volkera vārds. Šis cilvēks praktiski viens pats izglāba milzīgu baznīcu. Vinčesteras katedrāle bija celta gandrīz pirms 700 gadiem. To uzbūvēja purvainā vietā. Celtnieki iedzina varenus ozola un skābarža pāļus, uz kuriem balstījās pamati. Ēka turējās vairākus gadsimtus, bet 1905. gadā sāka nosēsties. Uz sienām parādījās plaisas un varenā katedrāle draudēja izjukt kā avārijā cietis kuģis. Bija jānomaina balsti. Kad ķērās klāt pamatiem, telpā pēkšņi sāka gāzties iekšā purva ūdens. Pamati bija pilnīgi izskaloti. Lai cik ūdens izsūknēja, tas atkal applūdināja visu. Palika tikai viena iespēja – strādāt zemm ūdens. Sešus gadus, no 1906. līdz 1912. gadam Viljams Volkers diendienā nolaidās tumšajā purva žurgā. Metru pa metram viņš novāca satrunējušos balstus un ielika betona blokus, līdz pamats bija nomainīts un baznīca glābta.
Kāds bija pirmais līdzeklis pret galvassāpēm? Medicīnas vēsture ir tās kļūdu vēsture. Mūsdienās pat grūti iedomāties, kādas bīstamas „ārstniecības metodes” mediķi piedāvāja saviem pacientiem tikai pirms pusgadsimta. Tomēr reizēm viņi izvēlējās grumbuļainu, taču pareizu ceļu. Tā, piemēram, Eduards Stouns, anglikāņu baznīcas vikārs, tērēja ne mazumu laika, lai atrastu līdzekli pret galvas sāpēm un temperatūru. Viņš uzskatīja, ka ārstnieciskās zāles var atrast dabā. Galvenais – noteikt slimības iemeslu. Tagad augstu temperatūru un galvas sāpes uzskata par gripas pazīmi, bet tolaik ārsti uzskatīja, ka šos simptomus izraisa paaugstināts mitrums. Pārbaudot augus, kuri mitrumā slimoja, mediķi ievēroja vītolu. Vītoli, kas auga upju krastos, dod priekšroku mitrumam, bet arī prot ar to cīnīties. Mediķi atklāja, ka daži komponenti, kurus izdala šo koku miza un saknes, pazemina temperatūru. Taču īsto iemeslu šo zāļu pozitīvajai iedarbībai vikārs tā arī neatklāja. Vēlāk atklājās, ka vītoli satur salicilskābi, no kuras vēlāk radīja aspirīnu.
Kāda sena un izmirusi zivs atrasta no jauna? 1938. gadā kādā no Dienvidāfrikas ezeriem atrada neparastu, retu zivi, ko zvejnieki nepazina. Ihtiologiem bija iespēja tūlīt apskatīt atradumu. Viņi to atzina par kādu sugu, kas dzīvojusi tālā senatnē. Šim „izraktenim” ir bārkšspuras. Šādu zivju suga izmirusi pirms 60 miljoniem gadu. 50 gadus pēc tam, kad zivi nejauši atklāja, zinātniekiem izdevās tādu nozvejot un nogādāt un zemūdenes „Geo” borta. Tur uzņēma pirmo filmu par bārkšspuru zivīm. Kriptozoologi guva neapstrīdamu pierādījumu, ka mazapdzīvotajos rajonos patiešām atrasta dzīva pagātnes relikvija.
Kā izgudroja naglas? Naglas lieto jau vairākus tūkstošus gadu, taču tās bija ļoti dārgas. Līdz 1833. gadam kalēji tās kala ar rokām. 1830. gadā tikai Anglijā vien naglu darbnīcās strādāja 30 000 vīriešu, sieviešu un bērnu. Naglas lietoja galvenokārt zirgu apkalšanai. Nevienam galdnieka vai namdarim pat prātā nenāktu ar šo deficīto un dārgo preci sastiprināt koka daļas. Tās sabīdīja kopā ar gropju palīdzību. 19. gs. 30. gados stāvoklis mainījās. ASV pilsēta Čikāga sāka strauji augt. Tradicionālo koka ēku būvei drīz vien trūka namdaru. Un tad nezināmam būvniekam iešāvās prātā lieliska ideja. Viņš izgudroja vienkāršu mašīnu naglu kalšanai. Tās uzreiz kļuva lētākas. Un ja jau tā, tad kāpēc ar tām nesastiprināt ēku detaļas? 1883. gadā uzcēla pirmo māju, kuru kopā saturēja naglas.
Kāpēc pirmajiem autoīpašniekiem bija vajadzīgs medus? Ziemā automašīnas ir jāsargā no sala citādi ūdens radiatorā sasalst. Tas bija skaidrs jau automašīnu pirmsākumos. Tāpēc šoferi lēja radiatorā ūdens un medus maisījumu. Tādā gadījumā, ja arī temperatūra ir zemāka par nulli ūdens nesasalst. Mūsdienās medu vairs neizmanto, tā vietā radiatoros lej nesasalstošu šķidrumu antifrīzu.