“Bļeģ visas sievietes ir kuces!!!”, Vilnis kliedza un iesita ar kulaku pa sienu no visa spēka. “Nomierinies vecais, nav jau tik traki”, viņa čoms Edgars mierināja viņu. “Kā nav!!! Viņām visām vajag tikai, lai džekam pilns maks ar naudu, lai ir ekskluzīva mašīna un liels dzīvoklis Skanstes virsotnēs!!” “Kas noticis, atkal izšķīries ar Ilzi?” “Jā un šoreiz uz visiem laikiem!!!”, Vilnis sakodis zobus noteica un atkārtoti uzsita ar roku pa sienu tā, ka nokrakšķ. “Aizvakar viņa man jautā vai es viņai varu uzdāvināt uz dzimšanas dienu jauno Iphone 8 ar pieskaņotu maciņu.” “Un ko Tu?”, Edgars ieinteresēts jautāja. “Ko, ko, pateicu, lai iet dirst, ka nepirkšu neko tik dārgu viņai.” “Ar to Tu gribēji teikt, ka laipni pateici, ka nepelni tik daudz un nevari atļauties tik dārgu mobilo nopirkt?”, Edgars ar smīnu pārjautāja. “Nu jā. Bet redz ko šī man šodien atsūtīja!!” Vilnis izvilka savu mobilo un atvēra Whatsapp saraksti ar Ilzi. “Skaties”, Vilni Egaram iebāza sejā bildi ko Ilze atsūtīja. Bildē Ilze izskatījās kā cirka māksliniece zobenu rijēja, bet šoreiz viņa rīklē bija iebāzusi cūkgaļas zobenu un mazliet pietrūka, lai mazās piesvīdušās gaļās mumbiņas arī būtu ieslīdējušas mutes dobumā. Zem attēla bija uzrakstīts teksts „P.S. Bilde fočēta ar jauno Iphone 8, ej dirst bomzi!!”. Edgaram iepletās acis. „Ko teiksi?”, Vilnis ievaicājās „Ko var teikt, vienīgi tas, ka tam jaunajam iphone kvalitāte ir satriecoša!!!”. „Idiots!!”, Vilnis kliedza. „Vecīt, man vajag tādu meiteni, kas kad atnāku piekusis no darba uztaisa man siltas vakariņas, neprasa man lai pērku viņai dārgas lietas un uztaisa man erotisko masāžu ar laimīgām beigām”, Vilni viegli nopūšoties izstāstīja savas sapņu meitenes raksturojumu. „Runājot par erotisko masāžu ar laimīgam beigās, te tev būs vizītkarte”, Edgars izvilka no no maka nobružātu vizītkarti uz kuras ar drukātiem burtiem rakstīts „SVETLANA” un tel. nr. „Viņa jau ir labākajos gados, bet masāža ir dievīga, liekas, ka pati Svētā Marija tev veic masāžu un fināla viņa kā tāda ekscorcise izsūc no Tevi balto dēmonu un uzlaiž sev virsū. Prieks ir labs, bet nu simts eiro tev pa stundu aizies, nenožēlosi!”. Vilni paņēma vizītkarti, uzmeta tai aci un sacīja: „Nevajag man tavas nodrāztās maukas!!” un aizmeta vizītkarti istabas stūrī.
Ārā bija drēgns, vējains laiks un internets Vilnim negāja, nevarēja nosist laiku porno saitos. Spiediens jau bija sakāpis tik augstu, ka viņš gluži kā trusītis bija gatavs izdrāzt visu, kas kustas un nekustas. Pat galvā pavīdēja doma, ka varētu paskatīties uz to bildi ko Ilze atsūtīja un iedomāties, ka tas ir viņa cūgaļas zobens mutē un ļaut vaļu fantāzijai un roku veiklībai. Apgūlies gultā viņš pamanīja, ka stūrī mētājas Egara iedotā vizītkarte. Vilnis piecelās un pacēla to: „Yolo, jāuzvana!!”, viņš vairs nevarēja izturēt spiedienu. „Jā”, nopīpētā balsī atbildēja. „Sveicināti, es vēlētos apciemot Jūs”, Vilnis kautrīgi ieminējās „Jā var”. „Bļeģ, tas ir džeks vai vecene”, viņs nodomāja, jo nevarēja saprast pēc aizsmakušās balss. „Vai tas ir džeks vai nu nosūkājusies miljons cūgaļas zobenus vecene”, viņs sevi šaustīja un domāja nolikt klausuli. „Es pēc stundas varētu atbraukt”, viņš kautri noteica. Svetlana pateica Vilnim adresi kur braukt un ka viņas maigās rokas viņu gaidīs, lai palutinātu.
Vilnis pēc izteiktās frāzes uzvilkās tā, ka pulksteņa rādītājs uzgājas uz pulksten vienpadsmitiem un mazliet pietrūka līdz pulksten divpadsmitiem, kad salūts izšautos un palaistu raķeti kosmosā. Cena par masāžu bija dārga, tāpēc ar taksi Vilnis nebrauca, viņš uzleca uz sava vecā velosipēda un no Rīgas centra minās uz pārdaugavu. Sasvīdis, smirdīgs viņš beidzot bija klāt norādītajā adresē. Mazliet bija sakrājies biezpiens aiz Vilņa kukurūzas vālītes, bet viņš prātoja, ka gan jau vecā Svetlana ar muti iztīrīs. Piezvanījis pie durvīm un satraukti gaidīja. Kājas nedaudz vaļīgas palika un viegli trīcēja. Durvis atvērās un priekšā stāveja Svetlana ar cigareti zobos: „Nāc iekšā”, viņa savā aizsmakušājā balsī noteica un iepūta dūmus Vilnim sejā. Svetlana bija sieviete labākajos gados, drukna un uz labās rokas pirkstiem bija uztetovēts pa vienam burtam, kurus saliekot kopā sanāk vārds „MAUKA”. „Bļeģ, viņa ir tik resna vai stāvoklī?”, Vilnis ieinteresēts pētīja viņu. Svetlana bija tērpusies caurspīdīgā vakara kleitiņā, no kuras viņas lielās piena krūtīs līda ārā un mazliet varēja redzēt krūšu galiņu, kas Vilnim ļāva fantāzijai vaļu. „Vispirms jāsamaksā un tad ķersimies pie izklaidēm!!”. Vilnis sniedza viņai simts eiro banknoti. „Noliec uz galda, nedod nekad cilvēkam naudu no rokas uz rokā, jo tā tu atdod savu veiksmi. Tāda ir mana māņticība, Tu taču negribi, lai Tev neveicas? .” Vilnis nolika uz galda un Svetlana paņēma un ielika naudu atvilknē.
Vilnis pēc Svetlanas nodzertās balss pavēles noģērbās un apgūlās uz masāžas galda. Svetlana aizvēra aizskarus, izslēdza gaismu un iededza sveces romantiskākai noskaņai. Gaisā virmoja vīraka smarža. „Es Tev uzliešu mazliet eļļiņas uz muguras”, Svetlana iečukstēja viņam ausī un nolaizīja viņa auss ļipiņu tā ka diņķis uzslējas stāvus un bija gatavs kaujai. Viņa uzlēja pus pudeli Riso cepameļļas uz muguras, Vilnis sajutās kā izmirkusi žurka lietus laikā. „Gatvaojies pacelties septītajās debesīs”, viņa noteica un Vilnis ar acs kaktiņu redzēja, ka viņa nomet savas drēbes uz grīdas. Svetlana uzsēdās Vilnim uz muguras un sāka veikt masāžu. Vilnis bija ekstāzē uz sajutās kā tikko mūžība aizgājušais Hjū Hefners ielīdis starp visām savām playboy zaķu krūtīm. Svetlana masāžu veica profesionāli. Bet mazliet pabīdījusies uz aizmuguri dēļ parāk lielā eļļas daudzuma viņa noslīdēja no Vilņa muguras un nokrita uz grīdas, atsitot galvu pret blakus galda stūri. Svetlana kādu minūti sava aizsmakušajā balsī pavaidēja un tad apklusa. Vilnis kādu laiku gulēja klusi, jo nesaprata, kas notiek, tad uzrausās augšā viņš pamanīja veco Svetlanu guļam nekustīgu uz grīdas un blakus galvai bija liela asins peļķe. „Bļeģ, veca miesa nosprāgusi!!!”, Vilnis iesaucās un skrēja ātri ģērbties. Saģērbies viņš skrēja ārā no dzīvokļa, bet pusceļā apstājās, stindzis bija pārak liels, lai ar tādu tagad dotos ārā, darbs bija jāizdara līdz galam. „Svetlana, es tev atdošu godu”, Vilnis sacīdams sāka darbības, lai palaistu raķeti kosmosā. „Ouou ouuuu, ehhh”, Vilnis atdeva godu Svetlanai tieši sejā tā, ka abas nāsis bija aizlipušas ar puņķim līdzīgo konsistenci. „Nu kuce, Ta ir ka neņem naudu no rokas rokā, būtu tagad veiksminiece kā es!”, Vilnis sacīdams uzvilka bikses.
Vilnis atvēra atvilkni, kur viņa ielika viņa iedoto simtnieku. Atvilknē bija kaudzīte ar simts un piecdesmit eiro banknotēm. Paķēris viņš ātri izskrējis no dzīvokļa un spēcīgi aizcirtis durvis. „trīsimts, četrsimts, piecsimts.....Oho, tiešām erotiska masāža ar laimīgām beigām, tagad es varēšu Ilzei nopirkt iphone X, un viņa tad varēs ar manu cūgaļas zobenu uzņem izcilas kvalitātes bildes”. Vilnis ar smaidu uzkāpa uz sava velosipēda un aizminās uz tuvako bāru izdzert kādu aukstu alus kausu. Tikmēr no blakus dzīvokļa izskrēja divi apsargi un ieskrēja Svetlanas dzīvoklī: „Bāc, atkal tā resnā cūka nokritusi un šoreiz izskatās, ka tagad jau visiem ellē atsūkā. Atnes gaļas zāģi, nav ko dirsties, būs jāizmet kaut kur mežā”, viens no apsargiem noteica. „Pagaidi Andri, es šeit jau desmit gadus viņu sargāju un ne reizi neesmu viņu pameiģinājis, davai es viņu izpisīšu kamēr vēl silta?”. „Bļeģ, Edža, Tev nu gan ašās idejas, bet nu tikai pēc manis, pagaidi blakus dzīvoklī, es ilgi nekavēšos, vismaz pēc manis labāk slīdēs!!!” Edža nikni izgāja no dzīvokļa nokliedams: „Pidaras, tā bija mana ideja”.
<=
bija labs, bet pārāk garšs 
