Kaut kur pa vidu es kļūdījos. No daudzstāvu mājas piektā balkona gaisā pacēlās dūmu virpulis. Vecmāmiņa mazliet niknā balsī sauca savu mazmeitu brokastīs, pankūkas visgaršīgākās ir siltas ar zemeņu zapti. Kāds mīlējās mājās augšstāva zēna istabā, klusi un maigi, ak lai tik vecāki nesadzirdētu. Man garšo aprikozes tikai un vienīgi to mazā lieluma dēļ, maza, dzelteni sārta bumbiņa manās rokās. Sieviete ved savu dēlēnu uz skolu, viņš izmisīgi pretojas kārtējai dienas ņirgu devai. Sešpadsmitgadīga meitene sapņojot par modeles karjeru pašlaik atbrīvojās no brokastīm, vēders resns, gurni plati, bet par ciskām nemaz nerunāsim, jo tev esot ar 85-55-85 parametriem ir jāuztraucas par resnumu. Vīrietis no 87. Dzīvokļa pašlaik iekāpj vienā liftā ar sava mūža mīlestību un viņas vīru, viņa aizgāja pirmdienā uz lekcijām pirms 20 gadiem un neatgriezās, viņas mīlestība pagāja, vīrieša mīlestība palika, neskatoties uz to ka pašlaik viņam ir sieva un divi 7 un 10 gadus veci puikas. Vienreiz sēžot krastmalā es teicu Ņūtonam: "Es vienmēr prātoju ko cilvēki pie sevis domā tā vienkārši sēžot un skatoties tālumā, kā piemēram tā tur sieviete sarkanajā jakā. Viņa šeit bija jau pirms mums un neizskatās ka grasās kustēties tuvākajā laikā. Vai tas ir viņas dienas brīdis kad tu aizbēdz no visa un patiesi esi viens, tieši tāds kāds esi?’’. Meitene,ar blondajiem matiem, ir iemīlējusies komiķī, kurš valkā melnu džemperi ar Zviedrijas karoga emblēmu. Kaimiņu Harim patīk ķircināt Mildas kundzi, un iemesls nevienam nav zināms izņemot viņu pašu, tā viņam atgādina viņa pirmo sievu, kas gāja bojā dzemdību laikā, meitenīte kas abiem piedzima nenodzīvoja pat līdz piecu gadu vecumam, viņu notrieca mašīna, kuru vadīja viens piedzēries baņķieris. Vasju, rajona galveno bezpajumtnieku, zina visi, visiem pa savam viņš imponē, viņam vasaras siltajās dienās patīk ieraut vodkas malku un uzspēlēt futbolu ar sētas puikām. Lelde ir skaistule, īsts dimants, viņai pielūdzēju ir vairāk viena mēneša laikā, nekā vairums sieviešu visas dzīves garumā, un tas nekas, ka viņas āda ir nedabīgi brūna visa gada garumā, un nekas arī par to ka blondie mati ir krāsoti un pieaudzēti, un tīrākais sīkums ir liekās skropstas un mākslīgie gēla nagi laša krāsā. Ņūtonam reiz bija pieaudzēti nagi, vot tik nezinu vai tie bija akrila vai gēla, velns viņ zin, man tādas lietas ir tumša bilde, par saviem nagiem es nevaru sūdzēties, vienmēr ir labi auguši. Brūno acu īpašnieks, tāds savdabīgs vienpatis, pašlaik spēlē Bēthovena 9. simfoniju. Pretējās mājas sētniece labprāt klausās popmūziku, viņa savos 65 gados ir uzsākusi pašmācības ceļā apgūt angļu valodu.Un ielas galā var jau manīt kundzi un kungu, tērptus viss caur melnā, viņi ir no tiem, kas klauvē pie jūsu durvīm un vēlas ar jums parunāt krieviski par Dievu, un par to kā jūs tiekat mīlēts, nē, ir labi apzināties ka vismaz kāds jūs mīl. Omulīgā kasiere no trešās kases krēsla ieiet pa veikala aizmugures durvīm, kreisajā rokā viņa nes ziedus, šodien piektās kases krēsla īpašniecei ir vārda diena. Pirmās klases audzinātāja skrien uz pieturu lai noķertu autobusu kas atiet 7.15,atkal jau viņa kavē, cikos diez viņai būtu jāceļas, lai paspētu sakopt un apmierināt savas mātes vajadzības, mūždien viņai nav labi un viņa pati nekad nav pietiekami laba, vienmēr viss ir slikti, ēdiens bezgaršīgs, televizora skaņa par klusu, istabā pārāk auksts, nopirktā desa ir mēsls, kas ēd šādu draņķi, viņa nemīlot savu māti kura viņas dēļ ir atdevusi savus labākos dzīves gadus, viņai un viņas nožēlojamam tēvam, dzērājam, skolotāja ir nepateicīgā draņķe, kura ir vecmeita, bet māte par to nebrīnās, jo viņa taču ir neglīta, pelēkā pele, neviens vīrietis uz šādu nepateicīgu draņķi, kas ir pilnīgākā muļķe nepaskatītos un tas viss pēc mātes vārdiem ir tāpēc, kā Dievs viņu soda par viņas nepateicību un neesošo mīlestību pret savu māti, kas viņas dēļ atdeva savus labākos dzīves gadus. Jaunajam, daudzsološajam mūzikas talantam starp trešo un ceturto ribu ir iesprūdusi lode, greizsirdīga sieviete ir spējīga uz daudz ko, it īpaši ja pēc pagājušās nakts vakara, kad viņa kā rozā briļļu īpašniece savam īstajam, vienīgajam atdeva savu nevainību ,bet jau no rīta viņu pieķer kniebjamies ar labāko draudzeni. Sarkans balons pacēlās gaisā no daudzstāvu mājas piektā balkona gaiši zilajās debesīs pretī saulei. Mazs puika spārda kolas skārdeni, tādejādi kavēdams sev laiku līdz viņa tētis beigs runāt pa telefonu ar savu sekretāri, kas pašlaik viņam atgādina par dienā sagaidāmajiem darbiem, patīkamas pusdienas vienos viņa kabinetā, suši un viņa tērpusies melnā mežģīņu veļā. Armēņu večuks no septītā stāva ar binokļa palīdzību novēro pretējās mājas devītā stāva logus,(ak šī Katrīna!)kur mīt viņa mūža mīlestība, pirms 30 gadiem viņš to satika Ķemeru kūrortā, pirms 10 gadiem ievācoties savā pašreizējā dzīvoklī viņš satika viņu vietējā veikalā pirkdams malto gaļu klopsim. Garām lielā ātrumā patraucas jaunākā modeļa džips, visi logi vaļā un riktīgs ‘’kalbasņiks’’ kairina cilvēku ausis.Es iemīlējos pirmo reizi deviņu gadu vecumā, savā klasesbiedrā, man patika viņa dzimumzīme pie kreisās acs un lielā aizraušanās ar citplanētiešiem. Edgaram no pirmā stāva nav ne vainas, viņa dzīvei nav ne vainas, labs darbs, skaista, jauka draudzene, mīlošo vecāki un pāris draugi kuriem savu dzīvību nedomājot varētu uzticēt, un tomēr, kaut kas nav tā, kāpēc tev esot visām šīm lietām, tik dārgām, nenovērtējamām vienalga ir par maz? Pie astotā korpusa mājas ir piebraukusi atkritumu mašīna, no kuras izkāpj maza auguma ,sīciņš vīrietis kūpinādams ‘’Elitas’’ cigareti mutē. Tikko sētā iebrauca dzeltens taksis ar uzzīmētu baltu sejiņu un sāndurvīm, tas priekš Miķeļa, viņš mitinās ceturtajā stāvā, mūždien izskatās noguris un norūpējies un mūždien lidojošs uz Īriju, pie savas draudzenes, kas viņu krāpj ar aziātu izcelsmes īru, bet vajag taču kādu, kas mājās atved naudu viņas mammai, bankas pārvedumiem viņa neuzticas.Un redz kur arī Anna nāk mājās no vakara maiņas slimnīcā, viņas vīrs gan ir uzticīgs, gādīgs un maigs, protams, gadās arī pa kādam strīdam, bet viņi spēj atrast savu ceļu uz kompromisu, iespējams tādēļ ka abiem tā jau pietiek mēslu ikdienā ko skatīt slimnīcā strādājot. Mana mīļākā krāsa ir brūna, man garšo piena šokolāde ar lazdu riekstiem. Otrā stāva kaķu tantei ir divas meitas pēc viņas stāstītā, taču tie kuri šeit dzīvo jau vairāk nekā desmit gadus ne reizi nav redzējuši viņas ierodamies ciemos, sakot kā viņai esot aizgājis ‘’ku- kū’’ prāts pēc tam, kad vīrs viņas nemitīgās dzeršanas dēļ paņemdams abas meitas pameta viņu vienu pašu un aizbrauca un Krieviju.Uz asfalta nokrīt cigaretes beņčiks, kuru izmet trešajā stāvā dzīvojošais emo bērns, viņam ir 14 gadi, draugu viņam nav un viņa hobijs ir kolekcionēt pastmarkas, viņam ir nepārejošs klepus, savu pirmo cigareti viņš izsmēķēja septiņu gadu vecumā nočiepdams to no tēva, tēvam neesot iebildumu pret viņa smēķēšanu, bet viņam iebildumu neesot ne pret ko, kā viņa tēvs nerūpējās par viņu, tā viņš nerūpējas par savu dēlu, lai gan it nepavisam tomēr nepiemirst par viņu, savu reizi, emo bērnam tiek pa kādam siksnas vēzienam un alkohola smaržas kņudoņai uz kakla kopā ar maigāku tēva pieskārienu zaglīgi piezogoties tumšajos ziemas vakaros, un jā, vēl emo bērnam tiek māte, kas izliekas neko neredzam un pavisam jauki ar to sadzīvojam, tērzējot siltākā laikā ar kaimiņieni no pretējā dzīvokļa. Čuki- Čuki tu tūūūūūū aizbrauc plastmasas vilcieniņš pa ietvi, mazie dvīņu puikas saldi smejas un iedunkā viens otru, kurš pirmais aizskries līdz ielas sākumam.Es mierīgi varu piedzerties no sešām tekilas glāzītēm, taču nākamajā dienā mani nemocīs paģiras, bet gan sajūta, ka esmu piecēlusies par vēlu ,bļēģ nokavējusi kārtējo saules ausmu, jaunu dienu kurā iespējams man tika dota jauna izvēles iespēja. Devītajā stāvā ar logiem uz sētas pusi dzīvo izbijusī cietuma uzraudze, viņai ir gari, melni mati kas vienmēr ir sapīti bizē un no mājas viņa neiziet bez sava pītā groziņa, tas aizejot un atgriežoties vienmēr ir tukšs un tālāk par autobusa pieturu viņa arī nedodas, taču viņa vienmēr paliek sēžam pieturā, stundām ilgi vērojot pieturā stāvošo braucēju kājas, to kurpes, viņa iegaumē un sakaita kāda modeļa un krāsas kurpes šodien visbiežāk bija cilvēkiem kājās, to visu viņa atgriežoties mājās pieraksta savā melnajā blociņā, atzīmējot dienu un precīzu laiku cik ilgi ir veikts viņas novērojums, viņas pieaugušais dēls ierodas katru svētdienu un atved pārtikas krājumus visai nākamai nedēļai. Jā, kaut kur pa vidu es izdarīju kļūdu, man ir vieglāk ielūkoties citu cilvēku dzīvēs nekā manis pašas. Es dzīvoju piektajā stāvā ar logiem uz sētas pusi, mans kaimiņš Kārlis uzskata ka esmu neveiksminiece, man ir 25 gadi un es vēl nevienā darbā neesmu noturējusies ilgāk par sešiem mēnešiem, un mana ballēšanās no krēslas līdz rītausmai nu noteikti nepadara mani par veiksmīgu būtni, tieši savu biežo kavējumu dēļ es tieku atlaista no darba. Darbs pēc darba. Vakar tiku atlaista no darba vīriešu apģērbu veikalā, pelēks uzvalks, melns uzvalks, pelēks uzvalks, melns uzvalks, pelēks, melns, pelēks, melns, pelēks,melns... pelēks...
..melns un tā līdz bezgalības zīmei. Sestdien es balējos līdz pašai rītausmai, ap deviņiem no rīta biju mājās un devos gulēt, piecēlos tikai nākamās dienas pēcpusdienā, atkal jau mani bija pārņēmusi tā pati zaudētās iespējas sajūta un es pavisam biju piemirsusi ka man bija jāstrādā, piezvanot uz darbu un mēģinot izšmaukt ar slimību man neizdevās, tā vietā saņēmu atbildi, ka esmu atlaista.Nu jā, neko darīt, paēdu vēlās brokastis, sazvanījos ar draudzeni un nospriedām kur dosimies ballēties.Es atkal noballējos līdz rītausmai, izdzēru vairāk nekā sešas tekilas glāzītes, satiku nejauši savu pirmo bērnības mīlestību, velns kas par puisis! Izaudzis par īstu skaistuli, pēc pamatskolas tā arī nebiju viņu satikusi, parunājāmies par dzīvi, kurš ko darām un tad manā dzērušās sievietes galvā dzima ideja par to kāds viņš būtu gultā. Daudz laika pārdomām man nevajadzēja, jau pēc pāris stundām mēs mīlējāmies pie viņa dzīvoklī, bija labi, es pat sasniedzu orgasmu.No rīta dzerot kafiju virtuvē apmainījāmies ar telefona numuriem un sarunājām ka šovakar aiziesim uz kino, rādot labu franču komēdiju. Jāsaka ka tas bija progress, es līdz šim ne arvienu puisi ar kuru biju pārgulējusi nebiju sarunājusi nākamajā rītā uz vēl vienu tikšanās reizi, kas zina iespējams šeit kas var iznākt.Bet par to īsti laikam man nebija prātot, jo ir sākusies jauna nedēļa un ir nepieciešams sameklēt jaunu darbu vecā vietā, rēķini galu galā kaut kā ir jānomaksā, tā pat kā manas nākamās tekilas glāzītes. Viņš izsauca man taksi un atvadoties magi noskūpstīja uz lūpām. Ierodoties mājās mani pārņēma nepārvarama vēlme uzsmēķēt, lai gan kādus trīs gadus neesmu to darījusi, sagrabināju sīknaudu savā makā un izskrēju un kiosku lai nopirku cigaretes, lai arī man nebija laika domāt par mūsu abu attiecību nākotni ,tas tomēr savā ziņā šī doma sildīja manu prātu. Nopirkdama cigaretes es devos mājup, iegājusi dzīvoklī pa tiešo devos uz savas guļamistabas pusi, iegūlos gultā un aizsmēķēju cigareti. Dūmi ar vaniļas smaržu atsitās pret istabas griestiem un cigaretes kaitīgais siltums atgādināja par nepārvaramo miega vēlmi.Es iemigu un pamodos par vēlu, telpu sedza necaurredzama dūmu migla. Ezītis miglā, kas sabruka rāpus uz gaiteņa grīdas, trīs soļu atstatumā no ārdurvīm pirmdienas agrā rītā.
