Sveiki! 6.daļa ir klāt! Jauku lasīšanu! 
Sāpes...
...Pamostos. Atkal esmu tai pat istabā, tai pat gultā. Uz bufetes, kas atrodas blakus gultai, stāv neliela svece. Tas ir vienīgais gaismas avots, kas atrodas šai istaba. Pati istaba ir neliela, tāpēc sveces gaisma palīdz redzēt visu istabu pilnībā.
Nevaru ilgi noturēt acis vaļā. Katru reizi, kas tās atveru, piemetas nenormālas galvassāpes, kuras ar katru reizi kļūs neciešamākas. Mēģinu vismaz pacelt galvu. Sareibst. Man jāzina, vai viņš vēl ir šeit. Lēnām atveru acis un uzmanīgi pārskrienu pāri visai istabai. Nav. Kur gan palika?
Man jāceļas. Jāpārbauda, vai gadījumā nav atvērtas durvis. Vienalga, ka reibst galva, un ka grūti noturēt acis. Man jātiek līdz durvīm.
Mierīgi pieceļos sēdus. Kājas pārmetu pāri gultai. Nokāpju un cenšos nostāties. „Man jātiek!” čukstus sevi mudinu doties, kamēr vēl varu noturēties kājās. Durvis neatrodas tālu no gultas, tāpēc ātri tieku līdz tām. Nu, protams, durvis ir ciet.
„Tā, tagad man jātiek atpakaļ...” sareibst galva. Jūtu, ka tūlīt kritīšu. Cenšos, cik vien ātri varu, doties līdz gultai. Pēkšņi sametas melns gar acīm. Nespēju noturēties. Krītu...
