Augstpapēžu kurpes mūsdienās ir neatņemama modernas sievietes garderobes sastāvdaļa. Taču senākos laikos augstpapēžu kurpēm bija arī kāda īpaši praktiska nozīme un šos apavus valkāja gan vīrieši, gan sievietes.
Pirmās augstpapēžu kurpes radās 15.gs., un tās bija paredzētas jātniekiem. Paaugstinātais papēdis tika darināts no korķa vai ādas un stabili noturēja jātnieka pēdu kāpšļos. 15.,16.gs. mijā augstie papēži ieguva lielu popularitāti augstmaņu vidū. Vīrieši augtos papēžus pat krāsoja sarkanus, lai izceltu jauneklību un piederību pie dižciltīgo kārtas.
Arī sievietes izmantoja augstos papēžus praktiskiem nolūkiem. Lietainā laikā sievietes velkāja platformu kurpes "čopines", kuras pasargāja garās kleitas no izmirkšanas peļķēs. Tāpat kā vīriešiem, arī sieviešu vidū augstpapēžu kurpes kļuva par modes lietu 16. gs. beigās. Šādu pavērsienu izraisīja itāļu muižniece Katrīna de Mediči. Viņa bija saderinājusies ar franču hercogu Henriju otro, taču jutās nedroša sava mazā auguma dēļ. Lai izskatītos garāka, viņa nēsāja apavus ar aptuveni 5 cm augstu papēdi. Vēlāk Katrīna un Henrijs kļuva par Francijas valdniekiem. c:
+