Interesants raksts. Mazliet off topic, bet es pasen domāju par medicīnisko tetovējumu, manā gadījumā ārstei ir aizdomas par ne pārāk plaši pazīstamu slimību, pie kuras var notikt spontāna aortas disekcija (atslāņošanās un/vai plīsums). Slimība saucas Marfāna sindroms. Atkarībā no disekcijas pakāpes reizēm cilvēku var glābt ar neatliekamu ķirurģiju, reizēm iestājas nāve dažu minūšu laikā.
Saku aizdomas, jo lai gan ir padaudz pierādījumu, ka minējums ir pareizs, to var apstiprināt tikai ar analīzēm kuras LV neveic, ārvalstīs izmaksas ir ap 2000eur. It kā nav pārāk liela summa, bet pagaidām rocība neatļauj. Nu lūk - no vienas puses - medicīniskais tetovējums varētu glābt manu dzīvību, no otras puses - man tomēr nav diagnozes. Jāiekrāj analīzēm un tad jau - ja nepieciešams - med.tetovējumam. Pirms pāris gadiem lasīju LV rakstītu zinātnisku publikāciju par jaunu vīrieti, kuram bija Marfāna sindroms. Notika spontāna aortas disekcija, diagnostika var būt sarežģīta. Vīrieti slimnīcā ieveda bezsamaņā. Vīrietis nomira, diemžēl ārsti nenoteica diagnozi, neveica operāciju. Diagnozi apstiprināja sekcijā. Bija aprakstīts, ka sākotnēji veselības stāvoklis bija pietiekami stabils, viņš visticamāk būtu pārcietis operāciju.
Mums ir fantatiski ārsti, bet neviens nezin visu. Pozītīvā puse tam skumjajam gadījumam - pēc tam ārstu biedrības ikgadējā konferencē Marfāna sindromam tika veltīta atsevišķa lekcija ar uzsvaru uz aortas disekcijas diagnostiku. Es esmu par dzīvības glābšanu izmantojot visas iespējamās metodes, ja pēc tam ir cerības atgriezt dzīves kvalitāti.