local-stats-pixel fb-conv-api

Par vīriešu biksēm20

492 0

Tagad spokos raksta par visu.

Man viens pikants stāstiņš ir atmiņā par vīriešu biksēm. Neceri, nebūs stāstā par to, kas biksēs iekšā. To saistoši mācētu izstāstīt tikai mūsu pikantāko stāstu lielmeistars MobyDick.

Tas bija tālajos padomju gados, kad veikalos bija grūti nopirkt sev vēlamu apģērbu. Kaut cik vieglāk bija cilvēkiem ar standarta augumiem, jo viss tika rūpnieciski ražots tikai stingri pēc GOST - valsts standarts. Lielais vairums arī tos pirka, valkāja un bieži vien staigāja kā brāļi vienādos apģērbos. Ko darīt tiem, kuru augumi no GOST stipri atšķīrās. Kāda sajūta tev būtu, ka aizej uz kādu teātri, vai svētku sarīkojumu darbā un vēl pāris cilvēku ieradušies jaunos, tieši tādos kā tev, uzvalkos?

Nestandarta augums bij arī manam vīram. Kā viņš pats izteicās - der vectēva žakete(50-52) un mazā brālīša bikses(46-48). Izmēri minēti pēc to laiku standartiem.

Atsevišķi bikses arī reti bija nopērkamas. Ja bija, galvenokārt vidējie un mazie augumi, manējam arī augums pāri vidējam - vajadzīgs septītais.

Kuram jaunam vīrietim nepatīk stilīgi ģērbties un kurai jaunai sieviete negribas, lai viņai blakus tāds vīrietis ir? Kāda izeja? Protams, ka jāšuj pašiem.

Man toreiz jau bija jauna elektriskā šujmašīna un pirmās iemaņas šūšanā. Veikalos bija diezgan piemēroti audumi nopērkami. Manas darba kolēģes ari apšuva savas ģimenes un tas savā laikā pat par hobiju bija kļuvis.

Labas vīriešu bikses uzšūt nemaz nav tik vienkārši. Daudzo kabatu un priekšējās aizdares pareiza iestrāde ir diezgan sarežģīta. Bijām jau noziedojuši vienas bikses ar pieņemamu piegrieztni, tās rūpīgi izārdījuši, pārnesuši visas detaļas uz papīra un sīkumus pielabojuši. Kabatas jau biju pamēģinājusi uzšūt atsevišķi no cita auduma. Ar priekšējo aizdari nepavisam neveicās. Toreiz rāvējslēdzēji vēl nebija brīvi nopērkami, tāpēc bija jāizšuj 4 slīpi pogcaurumi un ļoti precīzi jāiestrādā bikšu aizdarē. Pētīju variantus gan veikalos, gan citur un katru brīvu brīdi pie tā piedomāju.

Kādu dienu pēc darba braucu elektriskajā vilcienā uz Majoriem. Vilciens kā parasti pārpildīts. Vēl dabūju sēdvietu uz sola pie ejas. Cilvēki nāk un nāk un eja arī stāvgrūdām pilna. Vilciens dodas ceļā.

Tieši acu priekšā un man pie sejas pavisam tuvu ieraugu ļoti skaistu bikšu aizdari. Vairāk neko neredzu, jo tas ir tas, kas pēdējās dienas mani patiesi nodarbina. Nevaru acis novērst. Pēc laiciņa mana sapņu aizdare sāk nervozi tā kā kustēties, kā aizgriezties no manis. Dzirdu arī balsi - vai nākošā izkāpsiet. Paveros uz augšu - jauns glīts piesarcis vīrietis, cenšas izspraukties uz izejas pusi. Viņam izdodas pārbīdīties tikai kādu metru uz izejas pusi. Viņš nemaz nepūlas vairs izkāpt nākamā stacijā. Tikai tagad apjautu un laikam pat nosarku, ka esmu pārāk cieši un nepārprotami blenzusi vienā vietā. Iespējams viņš padomāja, ka rāvējslēdzējs nav ciet vai vēl kas ļaunāk. To neviens vairs nepateiks.

Vīram bikses izdevās uzšūt ar kvalitātes zīmi, bet visu mūžu man tagad nācās viņam tās šūt (izņemot dzinsus). Vairāk nekad tik atklāti neblenžu uz lietām , kas man interesē, bet kādam izraisa mulsumu.

492 0 20 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 20

0/2000

Tas bija tālajos padomju gados, kad veikalos bija grūti nopirkt sev vēlamu apģērbu. Jau kopš bērnības biju kalsns, bet studiju gados, dzīvojot ar studenta iztiku, izstīdzēju pavisam. Man tomēr bija paveicies, jo mamma strādāja 'Aurorā' un prata izcili šūt. Par pateicību reizēm no darba dabūja arī kādus auduma atgriezumus, tāpēc mūsu ģimenē visi vienmēr bijām ģērbušies modīgi un, galvenais, augumam atbilstoša izmēra apģērbā. Protams, arī par meiteņu uzmanību nevarēju sūdzēties, kaut gan biju ārkārtīgi bikls un nekādi nespēju pierast pie atrašanās uzmanības centrā. Protams, dāmas iemīlējās ne jau manī, bet modīgajos vīriešu garderobei neraksturīgā piegriezuma uzvalkos, ko nēsāju.

Atceros kādu kuriozu gadījumu. Pēc semināra steidzos uz vilcienu, iespraucos pūlī pie ieejas vagonā, kas mani burtiski ierāva tamburā. Visas sēdvietas bija aizņemtas, un es tiku iespiests ejā tieši pret kādu jaunu dāmu. Tikko kā nostājos viņai blakus, viņas skatiens burtiski pielipa pie manām biksēm. Tā kā atrados tikai dažus centimetrus no viņas, protams, ne jau uz bikšu staru atlokiem viņa lūrēja. Skatiens bija vērsts taisni uz priekšu sēdošas sievietes acu augstumā, ja saprotat. Kā šuvējas dēls es sapratu, ka šo padomju sievieti, kam apģērba šūšana noteikti nav sveša prasme, ir piesaistījis izcilais darbs bikšu priekšas apdarē. Mamma vienmēr izvēlējās bikses pašūt ar pogājamu aizdari, jo, lai gan viņai bija pieejami arī reiferi, šādi viņa demonstrēja savas prasmes teicami izstrādāt vienu no bikšu sarežģītākajām daļām. Un padomju sievietes, kas sēž vilciena solā un pasauli redz jostasvietas augstumā, šis skats tiešām spēja paralizēt. Manus jūtīgos nervus gan šāda situācija skrūvēja ritenī. Arī apkārtējie pasažieri jau bija pamanījuši sevī (vai drīzāk manī) iegrimušo dāmu un sāka grozīties. Jutu, ka pats sāku sarkt un arī mēģināju kā nebūt aizgriezties, lai pārtrauktu šo apkaunojošo situāciju, taču eja bija tik piebāzta, ka nekas man neizdevās. Par laimi blakus stāvošais vīrietis, sajutis manu rosību, apjautājas, vai nākamajā pieturā kāpšu ārā, un laipni palaida sev priekšā. Ticis pāris soļus uz priekšu, varēju atviegloti nopūsties. Starp citu, drīz pēc šī gadījuma dabūju simpātisku draudzeni, kurai regulāri nācās nostāties starp mani un kādu sevī iegrimušu svešinieci, lai viņu 'pamodinātu' ar niknu skatienu un liktu nosarkt pašai. Beidzot arī es spēju saskatīt situāciju komisko pusi, un ar draudzeni pa jokam pat sākām provocēt līdzīgas scēnas.

23 0 atbildēt

Šitais lab, blakussēdētājiem arī ko nenoskatīties  ka dāmīte ar sapņainām actiņām čalim uz priekšu bolās. emotion 

17 0 atbildēt

 emotion 

10 0 atbildēt

 emotion 

10 0 atbildēt

 emotion 

8 0 atbildēt

Vienkārši, emotion  emotion 

7 0 atbildēt

 emotion 

7 0 atbildēt

Stāsts man mazliet atgādināja kādu anekdoti: Nogurusi sieviete pēc darba ar iepirkumu maisiņiem rokās ieiet daudzstāvu nama kāpņu telpā. Viņai priekšā izlec virnātajs un paver savu mētelīti.. Sieviete vienaldzīgi noskatās un tad pēķšņi saķer galvu un iesaucās "Ak, vai.. olas aizmirsu nopirkt!"

6 0 atbildēt

 emotion Džinsus jau vieglāk uzšūt par parastajām biksēm.

5 0 atbildēt

 emotion 

4 0 atbildēt

 emotion 

4 0 atbildēt

MobyDick,am te butu apmeram ta - sieviete skatijas ,skatijas ,tad pastiepa roku un atpogaja vienu pogu ,tad otru,treso un priecigi iekliegdamas -ak te tas suns aprakts !!! pakera bloknotu un atri parzimeja perfekto aizdari...

3 0 atbildēt