Iedvesmojos no viena raksta un uztaisīju savu rakstu par bērnības gardumiem.
Noteikti katrs no jums atcerēsies kaut ko no savas bērnības!
Gan ķošlenes, gan konfektes, zemenes un mellenes ar pienu - īsta ŅAMMA!
Iedvesmojos no viena raksta un uztaisīju savu rakstu par bērnības gardumiem.
Noteikti katrs no jums atcerēsies kaut ko no savas bērnības!
Gan ķošlenes, gan konfektes, zemenes un mellenes ar pienu - īsta ŅAMMA!
Man tā garšoja, īpaši skolas laikā - vienmēr pirku un maksāja vien pāris santīmus un siltas, mm. <33
Vafeles ar iebiezināto pienu, īpaši skolas tirdziņos - tad varēja nokaulēt cenu un maksāt mazāk.
Kaltēti pašu āboli, garšo joprojām, bet tad bija īsts gardums!
Rabarberi ar cukuru, ar ļoti daudz cukura - savādāk par skābu.
Zemenes ar pienu, tas bija īsts gardums!
Tādas vēl ir nopērkamas, bet ne ar tādu pašu nosaukumu - šīs labākas nekā tās, kuras nopērkamas šobrīd.
Skolas laikā - bulciņas ar kanēli atceramies mēs visi!
Ar karotēm ēsts iebiezinātais piens.
Košļenes un pēc tam uzlīmes - līmēt uz rokām. Šo laikam atceramies mēs visi?!
Mellenes ar pienu, īsta ņamma! Vēl tagad daudziem garšo?!
Mēs kādreiz, skolas gados bijām uzkrituši piparmētru tabletēm, tās varēja pa kapeikām dabūt jebkurā aptiekā. Toreiz pat Panorāmā bija sižets par to vai piparmētras tablešu ēšana anormālos daudzumos nav kaitīga, uz ko viens no tā laika spicākajiem farmaceitiem mierināja, ka gan jau drīz atēdīšoties un likšoties mierā. Tā arī notika - saēdāmies mēs tās tabletes līdz acīm un metām mieru.
Ā, un vienbrīd mums topā bija Pertusīns - tas bija klepus un puņķu sezonā, kad viens otrs klasesbiedrs klepus ārstēšanai ierāva pa malkam tās mikstūras. Tad nu viens malacis atklāja, ka tā sastāvā ir etilspirts, až pat veseli, liekas 7%. Tad nu gāja vaļā - mēs pirkām Pertusīnu vērā ņemamos daudzumos un pēc stundām ņēmāmies ar to našķēties... arī tas drīz pārgāja. Beidzās klepus, un Pertusīnu vairs nevajadzēja, atsākās "atturība - dzīves norma".