Sakritības, kas mainīja pasauli.40

Noraidīts pieteikums mākslas skolai nogalina 35 miljonus.

Lai arī kā, ļoti iespējams, ka ja Mākslas skola būtu pieņēmusi kādu kaislīgu mākslinieku, nebūtu sācies Otrais Pasaules karš. Ādolfs Hitlers vēlējās iestāties Mākslas skolā, bet viņu atraidīja.

 Sakritība.

1905. gadā Ādolfs atstāja savu niecīgo Austrijas pilsētiņu un pārcēlās uz Vīni, pilns ar entuziasmu kļūt par mākslinieku. Pasaulei par nožēlu, akadēmija noraidīja viņa pieteikumu. Divreiz!

Dažus mēnešus pēc noraidījuma nomira viņa māte, un viņam vairs nebija finansiālā atbalsta. Ādolfs bija spiests pārcelties uz Vīnes graustu rajonu, līdzās daudzajām minoritātēm, tostarp, ebrejiem, čehiem, horvātiem. Tas Hitleram ļoti nepatika un tieši tad viņā radās naids pret šīm minoritātēm.

Pēc vairākiem gadiem Vīnē viņš pārcēlās uz Minheni un pēc gada sākās Pirmais Pasaules karš. Viņš izlēma pievienoties armijā, sākumā kā sakarnieks. Vēlāk viņš kļuva par militārās policijas locekli, tad par Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas biedru. Tālākais jau ir zināms...

Kā tas mainīja pasauli.

Pēc desmit gadiem, kad viņš bija pievienojies vācu nacistiem, viņu ievēlēja par kancleru un viņš kļuva par mūsdienu ļaunuma seju. Mēs nekad neuzzināsim, kas būtu noticis, ja akadēmija būtu pieņēmusi Hitleru. Iespējams, ka viņš būtu iesaukts Austrijas armijā un nebūtu viens no Otrā pasaules kara aizsācējiem, bet neviens vairs to neuzzinās.

Zemes sadale, kas izveidoja Impēriju.

Napoleons bija virspusēji izcils karavadonis, kas pēc savas varas iegūšanas Francijā bija vistuvāk Pasaules iekarošanai kā jebkurš cits mūsdienu modernajā pasaulē.

 Sakritība.

Napoleons nav dzimis Francijā, bet gan Francijai piederošajā salā Korsikā, 1769. gadā. Un pavisam neilgi pirms tam Korsika nemaz nebija Francijas sastāvā.Pirms tam sala piederēja Dženovai, precīzāk, ietekmīgam baņķierim, kas ar savu naudu spēja uzpirkt hercogus u n tādējādi kļūt par salas īpašnieku. Diemžēl par salas drošību neviens pārāk nedomāja un notika sērijveida laupīšanas, izpostīšanas. Visbeidzot, pēc 5 gs. ilgas cīņas Dženova padevās un atteicās no Korsikas. Sala tika pārdota franču hercogam, kas 1768. gadā noslēdza līgumu par salas oficiālu piederību Francijai.

Kā tas mainīja pasauli?

Pēc gada piedzima Napoleons. Kaut gan viņš bija dzimis itāļu ģimenē, nu viņš skaitījās francūzis. Tādējādi viņš kļuva par Francijas pilsoni un varēja pievienoties franču armijā. Tā sākās šī ambiciozā puiša liktenis, kas galu galā viņa vārdu uz mūžiem iekala kā Francijas, tā arī Pasaules dižo vīru starpā.

Sirdslēkme, kas izglāba rietumu pasauli. 

Šķiet neticami, ka viena sirdslēkme spēj mainīt pasauli, bet tā notika.

Sakritība.

Centrāleiropa, 13. gs. Pirms dažiem gadiem savu vārdu teicis kāds puisis Čingishans, kas nosolījās iznīcināt musulmaņus. Kas? Vai tad tas uztrauc rietumu pasauli?

Eiropa.Mongoļi pakļauj un pilnībā kontrolē Krieviju. Hm... uzbrukums pareizticīgajiem, kas skaistās kristieši. Ar to ir par maz. Čingishans un vēlāk, viņa dēls Ogedejs bija sakāvuši Ungārus, Austriju un uzbruka Svētās Romas Impērijai. Pilnībā tika izlaupīta Polija un tālākais mērķis bija vācu zemes. Vis būtu izdevies, ja ne vien Hans Ogedejs nebūtu nomiris uz visiem tagad nebūtu jādodas atpakaļ uz Mongoliju. Tas tāpēc, ka mongoļu tradīcijas pieprasa, lai armija būtu valstī tajā brīdī, kad jāievēl jaunais Hans. Visi zināja, ka par Hanu kļūs Guijuks, bet neko padarīt, ir jādodas un jānokārto formalitātes, pie reizes arī jānobalso. Hanam jādod zvērests u.t.t.

Kā tas mainīja pasauli?

Vairāk kā var aptvert. Nesenās grāmatas un pētījumi lēš, ka mongoļi par savu varas centru vēlējās Rietumus, tas nozīmē, ka jāiznīcina un jāpaverdzina visa Eiropa. Eiropa un Āzija būtu savienotas vairāk kā jebkad agrāk. Izveidotos jauni tirdzniecības ceļi, bet tas nebūtu pārāk labi, jo pēc vēstures liecībās var noprast, ka mongoļiem humānisms bija diezgan svešs. Tāpat kā austrumos, Eiropā slietos metriem augsti galvaskausu kalni.

Meteoru lietus, kas deva mums kristietību.

Fakts, ka pasaulē ir apmēram 2 miljardi kristiešu ir saistīts ar vienu puisi- Konstantīnu Lielo. Viņš bija Romas imperators, kurš legalizēja kristietību, pats tai pievērsās un palīdzēja tai izplatīties kā Eiropā, tā arī citur pasaulē.

Lai arī kā, ne jau vienmēr Konstantīns bija kristietis. 310. gadā Konstantīns piedalījās pilsoņu karā pret Maksentiusu, kurš vēlējās iekarot troni. Pēc vairāku mēnešu cīņas abi tikās vēl pēdējo reizi, uz izšķirošo cīņu. Maksentiusam bija divreiz vairāk cilvēku, bet Konstantīna pusē bija Dievs. Dažas stundas pirms kaujas, Konstantīns „ar savām acīm debesīs redzēja krustu, kas izriet no saules gaismas un ziņo par uzvaru” un ziņojumu „uzvari ar šo!”.

Sakritība.

Atkarībā no tā, cik reliģisks ir cilvēks, ar tādām zināšanām kādas bija tajā laikā cilvēkam šādu apveidu ieraudzīšana debesīs varētu radīt izbīli un pārsteigumu. Izrādās, šīs „krusts” bija masveida meteorītu lietus radīts. Protams, tas nav nekas ikdienišķs, bet arī kaut kas līdzīgs frāzei „uzvari ar šo!” varētu palīdzēt. Idejas spārnots viņš to pastāstīja arī saviem karavīriem, kas galu galā noveda pie lielas uzvaras.

Kā tas mainīja pasauli?

Konstantīns devās uz Romu un kļuva par Imperatoru. Pēc šī, pēc viņa domām brīnuma, viņš izdeva Milānas ediktu, kas visiem piešķīra reliģisko iecietību. Neilgi pēc tam, kristietība piedzīvoja savu uzplaukumu Eiropā un dažus gadus vēlāk kļuva par vienīgo reliģiju impērijā.