Pārsteidzoši fenomeni kosmosā, ko izdevās nofilmēt.29

Komēta pašnāvniece

Komētas ielido Saules Sistēmas iekšējā teritorijā no Orta mākoņa, kas atrodas tālu aiz Plutona orbītas. Tur tās tusējas jau kopš Saules sistēmas dzimšanas. Komētu tur ir patiešām daudz un nereti tās izdomā pielidot tuvāk Saulei, lai paskatītos, kā mums klājas. Taču komētas sastāv no ledus un putekļiem, tādēļ lidojot tuvāk saulei ledus sāk kust un šauties laukā no komētas kodola, radot brīnišķīgi skaistu asti, kas var stiepties miljoniem kilometru attālumā. Komētas lepni lido mums garām un cer, ka mēs novērtējam viņu skaistumu. Par nožēlu jāsaka, ka dažkārt kāda neapdomīga komēta izvēlas nepareizu trajektoriju un kā muša ietriecas Saulē. 2013. gadā SOHO - vēl viena saules novērošanas stacija - nofilmēja kā maza komēta depresīvi ietriecas Saulē. Tā neatstāja nekādu zīmīti vai ziņu, tādēļ mēs nezinām, kādēļ tā nolēma beigt savu tūkstošiem gadu ilgo dzīvi šādi. Visticamāk tā pa savu orbītu lidoja tūkstošiem gadu, taču šoreiz ceļš bija izšķirošs.

Saules aptumsums uz Marsa

Saules aptumsumus var novērot uz jebkuras planētas, kurai ir pavadonis. Marsam ir divi pavodņi - abi nožēlojami asteroīdveidīgi objekti, par kuriem smejas visa Saules sistēma. Tomēr labāk tādi nekā nekādi. 2013. gadā Marsa izpētes robots Curiosity nofilmēja kā viens no šiem pavadoņiem - Foboss šķērsoja Saules disku. Mazais pavadonis ir tik knaps, ka nespēja aizklāt visu Saules disku un radīt tik iespaidīgu aptumsumu kā uz Zemes to dara Mēness, taču neparastais Saules aptumsums ir unikāls tik un tā, jo pirmo reizi mums izdevās noskatīties šo neparasto parādību no citas planētas skatu punkta.

Brūss Villis jau bija gatavs lidot

Tā vien šķiet, ka 2012. gadā visums ņirgājās par Zemes iedzīvotājiem, liekot tiem domāt, ka pasaules gals tiešām tūliņ pienāks. No visuma dzīlēm kā demons iznira asteroīds Toutatis, kas palidoja garām Zemei vien 7 miljonu kilometru attālumā. Pēc visuma mērogiem tas ir mikroskopiski niecīgs attālums. 5 kilometrus lielais Toutatis smejoties palidoja mums garām, rotējot mūžīgajā tumsā kā briesmoņa acs, kas meklē savu upuri. Ja tas būtu ietriecies Zemē, tad mums būtu divi varianti - sūtīt tam pretī Brūsu Vilisu vai atvadīties no savām dzīvēm. Toutatis veic vienu riņķi ap sauli katrus četrus gadus. Nākamā reize, kad tas pielidos tuvu zemei būs 2069. gads. Tajā tālajā nākotnē Toutatis palidos vien 3 miljonu kilometru attālumā no mums.

Sešstūrainais pols

Saturna ziemeļpolā plosās neganta vētra sešstūra formā - lielākai daļai cilvēku ir nospļauties par to, taču es zinu, ka tu esi ziņkārīgs radījums un tev tāpat kā man tas šķiet neparasti. Katra tā mala ir aptuveni 13800 kilometrus gara, kas ir vairāk nekā zemeslodes diametrs. Kāpēc tā tur atrodas? Nav īsti zināms, taču domājams, ka tam ir saistība ar Saturna vējiem un sarežģītiem šķidruma un gāzu plūsmas veidiem, par kuriem var iemācīties augstskolā. Neparasto vētru pirmo reizi atklāja 1981. gadā Voyager misijas laikā, bet pēdējo reizi šo Saturna īpatnību apskatīja Cassini zonde 2006. gadā. Kopš 2009. gada Saturns ir pagriezies tā, ka Saules gaisma apspīd tā ziemeļpolu un arī astronomi no Zemes var šo īpatnējo parādību ieraudzīt. Pūs gan tur pamatīgi - ar gandrīz 500 km stundā lielu ātrumu.

Saules aptumsums no augšas

Viena no krāšnākajām kosmiskajām parādībām, kuru var redzēt no Zemes, ir Saulītes aptumsums. Par nožēlu jāsaka, ka pilnā krāšņumā to ikreiz var redzēt citā Zemeslodes punktā, un šis punkts nekad nav Latvija. Lai ienestu saules aptumsuma sajūtu ikviena cilvēka istabā, Eiropas Kosmosa Aģentūra nolēma, ka vajag to nofilmēt no kosmosa. Izmatojot mazītiņo satelītu Proba-2, viņi to jau paveica vairākas reizes un šeit redzama viena no reizēm. 

Dzimst pavadonis

Negaidi, tas nav gifs. Nesen Cassini zonde atsūtīja attēlu, kurā ir redzams mazs ledus pikucītis, kas kā domājams kļūs par jaunu Saturna pavadoni. Vēl no Saturna miesām neiznākušais pavadonis ir ticis pie vārda Pegija un ir vien 800 metrus liels. Gluži kā mazs piliens Pegija atdalīsies no Saturna gredzena un lidināsies apkārt kopā ar lielajiem brāļiem un māsām ap Saturnu. Jauki, ka demogrāfiskais stāvoklis Saules sistēmas planētu un pavadoņu starpā uzlabojas. Cassini atgriezīsies pie Pegijas 2016. gadā un centīsies to nofotogrāfēt, ja vien tētis Saturns ļaus.

Mēness griežas kā traks

Mēness ir viens liels nelietis, jo vienmēr pret mums ir pagriezis tikai vienu pusi. Nepatīkamākais ir tas, ka mēs nezinam - tā ir seja vai dibens. Fakts ir tāds, ka Mēness griežas ap savu asi, taču mēs to neredzam - tev ir iespēja komentārā izskaidrot, kādēļ tā notiek un tikt pie 5000 cepumiem. Pirmais, kas pareizi izskaidros šo mīklu, saņems balvu.

Par laimi cilvēks ir ziņkārīga būtne, kas bieži uzdod jautājumus - kā būtu, ja būtu. Tā nu cilvēks nolēma noskaidrot, kā izskatītos, ja mēs redzētu kā Meness griežas ap savu asi? Skaties un priecājies, ziņkāri.

Svētki uz pavadoņa

Tā vien šķiet, ka kāds ir atvēris milzīgu šampanieša pudeli uz Jupitera pavadoņa Jo. Patiesībā tas ir tikai milzīgs mums nekaidīgs izvirdums. Jo riņķo ap Jupiteru, kas izmēra ziņā ir neiedomājami liela planēta, tādēļ tā gravitācijas ietekmē uz Jo notiek aktīvi tektoniski procesi. Gluži kā Mēness rada paisumu un bēgumu Zemes okeānos, Jupiters rada paisumus un bēgumus Jo virsmā. Šis Jupitera spēks liek Jo virsmai liekties augšup un lejup pat līdz 100 metriem. Tas rada milzīgu karstumu Jo iekšpusē un dažkārt mazais pavadonis neiztur, radot milzīgu izvirdumu. Un es viņu nevainoju, jo izlādēt tvaiku noder visiem.