Ir joku mēnesis, kad cilvēki izstrādā kādu jautru asprātību. Taču arī jebkurā citā dienā mēs piedzīvojam komiskas lietas, kas liek pasmaidīt. Uzjautrinies par komiskākajām lietām pasaules vēsturē!
Ir joku mēnesis, kad cilvēki izstrādā kādu jautru asprātību. Taču arī jebkurā citā dienā mēs piedzīvojam komiskas lietas, kas liek pasmaidīt. Uzjautrinies par komiskākajām lietām pasaules vēsturē!
Kolumbs - mēness zaglis. 16. gadsimta sākumā slavenais jūrasbraucējs Kristofors Kolumbs kopā ar komandu devās ceturtajā un pēdējajā ceļojumā uz jaunatklāto Ameriku. 1503. gada 20. jūnijā viņš sasniedza Jamaikas ziemeļu krastu, taču no četriem kuģiem bija palikuši tikai divi. Strauji sarukušās pārtikas rezerves papildināt palīdzēja vietējie iedzīvotāji, ēdienu iemainot pret rotaslietām. Taču, jo ilgāk Kolumbs ar komandu pavadīja svešajā zemē, jo iedzīvotāji kļuva skopāki. Lai nodrošinātu parunāt rezerves jūrasbraucēji ķērās pie zagšanas. Jamaikas iedzīvotājiem tas nepatika un viņi vispār pārstāja dalīties ar pārtiku. Kuģa komanda bija sprukās, un Kolumbs sāka prātot, ko darīt, lai neaizietu bojā. Viņš atcerējās, ka uz klāja saglabājis kāda astronoma debesu ķermeņu laika tabulu, kurā norādīts, ka 1504. gada 29. februārī gaidāms mēness aptumsums. Iepriekšējajā vakarā Kolumbs sasauca cilts vadoņu sapulci un paskaidroja, ka viņa Dievs ir sadusmojies par vietējo skopumu un par sodu naktī tiek atņemšot tiem mēnesi. Liels bija vietējo pārsteigums, kad debessspīdeklis patiesi pazuda. Ciltis steigā nesa bagātīgus pārtikas krājumus un lūdza piedošanu. Kolumbs dāvanas pieņēma un teica, ka dosies uz kuģa lūgt Dievam apžēlošanu. Viņš zināja, ka pēc 48 minūtēm aptumsums beigsies, tātad atlika tikai nogaidīt. Tad Kolumbs izgāja ārā, teica, ka Dievs ir piedevis. Visu atlikušo uzturēšanās laiku kuģa komandai par pārtiku vairs nebija jāuztraucas.
Neapturamie dejotāji. Kāds dīvains notikums notika 1518. gadā, Francijas pilsētā Strasbūrā, kad Trofejas kundze izgāja uz ielas un sāka dejot. Viņa dejoja, un pat nevēlējās apstāties, turpinot dejot jau vairākas dienas pēc kārtas. Līdz nedēļas beigām tur bija jau 34 dejotāji, bet pēc mēneša jau 400, kas dejoja bez apstājas. To nevarēja izskaidrot pat zinātnieki, bet valdībai tas tā iepatikās, ka tā pat nolīga muzikantus. Valstsvīri uzskatīja, ka dejošanu var apstādināt tikai tad, kad visiem tā būs apnikusi. Šī pasākuma laikā daudzi cieta no sirdslēkmes, triekas vai nepanesama noguruma. Šo notikumu nosauca par Deju mēri.